Aktuāli RSS
I Vidzemes stāstnieku festivāls „Stāsti krēslā” Komentēt drukāt

Vidzemes stāstnieku festivāls „Stāsti krēslā” norisināsies Valmierā un tās apkaimē trīs dienas – no 9. oktobra līdz 11. oktobrim. Šogad pirmo reizi, līdzās stāstnieku festivāliem Kurzemē un Zemgalē, kā arī stāstnieku saietiem Viļānos, Koknesē un starptautiskā folkloras festivāla Baltica ietvarā, arī Vidzemē norisinās stāstnieku festivāls, un katram interesentam ir iespēja piedalīties kādas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un tālāknodošanas tradīcijas aizsākumā. Festivāla laikā interesentiem tiks piedāvāts iesaistīties dažādos pasākumos, kuros varēs klausīties vai stāstīt stāstus, kā arī mācīties stāstu stāstīšanas prasmes. 

Festivāla mērķis: Veicināt stāstniecības tradīciju kā nozīmīgas nemateriālā kultūras mantojuma daļas saglabāšanu, attīstīšanu un tālāknodošanu nākamajām paaudzēm Latvijā, īpaši pievēršoties Vidzemes reģionam.

Festivāla uzdevumi: 

Jauna Vidzemes kultūras notikuma – Vidzemes stāstnieku festivāls – radīšana, lai saglabātu un attīstītu Vidzemei raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi, kā arī iepazīstinātu vidzemniekus ar citu reģionu vērtībām un stāstniecības tradīcijām.

Vidzemes stāstīšanas tradīciju atjaunošana, uzturēšana un attīstīšana, regulāri un aktīvi līdzdar­bojoties Vidzemes mutvārdu kultūras apzināšanā, izpētē, tālāknodošanā un popularizēšanā.

Sadarbība dažādu kultūras nozaru starpā, kā arī vidzemnieku iesaistīšana un līdzdalība festivāla aktivitātēs.

Festivāla aktivitāšu dokumentēšana, apkopošana (CD, DVD) un izplatīšana.

Vidzemes stāstnieku festivālu atbalsta un tam ir piešķirta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas patronāža, jo festivāls pilnībā sasaucas ar UNESCO LNK mērķiem – veicināt kultūras un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, zināšanu sabiedrības veicināšanu un zināšanu pārnesi.

Festivāla laikā tiek apzināts, izpētīts, tālāk nodots un popularizēts Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums, kā arī iepazīti citu Latvijas reģionu stāstnieki un viņu tradīcijas. Festivālā tiek iepazīts Latvijas nemateriālais kultūras mantojums un tautas mutvārdu daiļrade dažādos Latvijas dialektos. Tāpat tiek radīts jauns kultūras produkts vidzemniekiem – stāstnieku festivāls, kas papildinās jau esošo kultūras piedāvājumu. Lai pilnveidotu stāstnieku prasmes un zināšanas, notiek stāstnieku meistarklases. Projekta īstenošanā iesaistīti gan UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībnieki visā Latvijā (arī Valmieras bibliotēka), Valmieras muzejs, Vidzemes stāstnieku skolas dalībnieki, Vidzemes folkloras kopas, aktivitāšu īstenošanā līdzdarboties tiek aicināti bērni un viņu vecāki, skolotāji, Valmieras iedzīvotāji un vidzemnieki, kas apmeklēs pasākumus. Iegūtās zināšanas par stāstīšanas metodēm meistarklašu dalībnieki varēs izmatot savās turpmākajās stāstniecības aktivitātēs, kā arī ikdienas darbā kultūras nozarēs un sociālajā saskarsmē.


Vidzemes stāstnieku festivāla „Stāsti krēslā” programma

9. OKTOBRIS

9:30 - 11:00 - Ierašanās, reģistrācija un rīta kafija mundrumam – Valmieras bibliotēkā Cēsu ielā 4,Valmierā.*

* Vieta, kur tagad atrodas Valmiera, 13. gs. sākumā ietilpa latgaļu Tālavas novadā. Vidzemes lielākā pilsēta – 25,3 tūkst. iedz. (2015), atrodas nozīmīgu lielceļu krustpunktā. Viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle. Latvijas Republikas nozīmes pilsēta, bijušā Valmieras rajona centrs. Platība 18,2 km2. Robežojas ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Burtnieku novadu, rietumos ar Valmieras novadu, bet dienvidos un austrumos ar Beverīnas novadu. (Avots: http://celvezi.lv/celvezi/!-celvedis-latvija-vidzeme---valmiera--celvezi.lv.pdf.)

9:30 - 11:00 - Lieli stāsti, mazi stāsti Valmierā satikās - Stāstnieku viesošanās bērnudārzā un pamatskolās, pansionātā.

11:00 - Festivāla atklāšana

Valodo un virpuļo Valmierā - Valmieras bibliotēka Cēsu ielā 4, Bibliotēkas lieltelpā 1. stāvā.

Muzikāls sveiciens – folkloras kopa „Rota” (vadītāja Irēna Garais).
Daiga Rokpelne – Valmieras bibliotēkas direktore.
Valmieras pilsētas domes pārstāvis.
Māra Mellēna – Festivāla režisore.
UNESKO LNK pārstāvis.

Muzikāls sveiciens – folkloras kopa „Rota”.
Preses konference.

12:00 - 13:00 - „Manas dzimtas stāsts par Valmieru” – bibliotekāres Gaidas Saukānes stāsts par projektu, klausīsimies bērnu un jauniešu savāktos un stāstītos stāstus.

13:00 - Pusdienas – kafejnīcā „Mellene” Valmieras bibliotēkas ēkā.

14:00 - 16:00 - Domas skaidrība un mēles mežģi. Meistarklases stāstniekiem, vada eksperti M. Mellēna un G. Pakalns – Valmieras bibliotēkā.

16:00 - 18:00 - Ekskursija pa Valmieru.
18:00 - Došanās uz naktsmītnēm un iekārtošanās tajās („Lucas muiža”,* Lucas iela 2, Valmiera).

*Lucas kalns ir seno latgaļu 13.-15. gs. apmetnes vieta Gaujas senkrasta malā Valmierā. Livonijas kara laikā 1560. gadā Ivana Briesmīgā karaspēks te ierīkoja skansti, no kuras apšaudīja Valmieras pili un pilsētu Rātsupītes gravas pretējā pusē. 19. gs. Lucas kalnā ierīko muižu. No 1992. g. muižas ēkā darbojas Vācu kultūras biedrība un ir ierīkots viesu nams "Luca". 1985. gadā pēc padomju iestāžu rīkojuma Lucas kalnu daļēji norok un tā nogāzē ierīko memoriālu – padomju okupācijas karaspēka Valmieras rajonā kritušo karavīru un nacisma upuru apbedījuma vietu. Kalna rietumu pusē apskatāma dižliepa, valsts nozīmes aizsargājamo dabas piemineklis. (Avots: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/21599/.)

19:30 - Es stāstu, tu stāsti, mēs visi klausāmies – Veļu laika stāsti Lucas muižā
līdz pietiks Veļu laika stāstu (vakarēšana naktsmītnes vietā pie pašu sarūpētiem cienastiem).

10. OKTOBRIS
8:00 - 9:00 - Brokastis naktsmītnē
9:00 - 11:00 - Simjūda tirgus* atmosfēras izgaršošana un iejušanās pilsētā 

* Viduslaikos Simjūda tirgus sākās 28. oktobrī, Sv. Sīmaņa dienā, pieminot laiku, kad 1283.gada 28.oktobrī lika pamatus Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai. 28. oktobrī baznīcas kalendārā vārda dienas ierakstītas Sīmanim un Jūdam. Reizēm kalendārā vārdi bijuši saīsināti, ierakstot „Sim., Jūd.”, kas līdz mūsu dienām arī atnesis nosaukumu – Simjūda tirgus. Simjūda tirgus notika līdz 1940. gadam. Savukārt 1996. gadā Valmieras muzejs nolēma Simjūda tirgu atjaunot.

Ir lietas, kas laika gaitā mainījušās, bet citas – palikušas tāpat kā senlaik, jo jau septiņus gadsimtus oktobrī Valmierā ir tirgus laiks – Simjūda gadatirgus.

11:00 - 12:00 - Pasaka pasaka nepasakāmo – vai Tu jau saklausīji? - Pasaku rīts bērniem – Valmieras pilsētas centrā pretī Valmieras Kultūras centram Stāstnieku teltī.

12:00 - 14:00 - Ko stāsta pilsētnieki? - Pilsētas stāsti (valmierieši stāsta Jāņparka, Krāču kakta un Kārlienas stāstus, mazsalacieši stāsta Mazsalacas stāstus) – Valmieras pilsētas centrā pretī Valmieras Kultūras centram Stāstnieku teltī.

14:00 - 16:00 - Stāstu tirgus Valmierā - Tirgus stāsti. Latvijas stāstnieku stāsti (Vidzemes stāstnieku skolas, UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” stāstnieki un dažādu Latvijas reģionu stāstnieki) Valmieras pilsētas centrā pretī Valmieras Kultūras centram Stāstnieku teltī. Tēma – tirgus, tirgošanās un viss ar to saistītais.

14:00 - 16:00 - Ai, valoda, ai valoda – cik dažāda tu esi... - Stāsti dažādos Latvijas dialektos Valmieras pilsdrupu* estrādē pilsētas centrā Simjūda gadatirgus ietvaros. Pa vidu stāstiem – dažādi priekšnesumi. (Programmu sastāda Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, tāpēc precizētu programmu vēl sūtīšu. Tēma: tirgus stāsti.)

* Livonijas ordeņa Valmieras viduslaiku pils drupas.

13:00 - 16:00 - Pusdienas kafejnīcā „Bastions”* 

* Senā vaļņa ziemeļrietumu stūra nocietinājums – t. s. Zilais bastions ar Poliklīnikas ēku virsotnē. Tas ir vienīgais bastions, kas gandrīz pilnīgi saglabājies kādreizējā izskatā.

16:00 - 19:00 - Parunas, sarunas, norunas, atrunas...- Vizināšanās ar Gaujas tramvaju, Stāstnieku festivāla notikuma izvērtējums.

19:00 - 20:00 - Vakara cienasta baudīšana Bijušajā Valmieras mākslas skolā Voldemāra Baloža ielā 5.

20:00 - 24:00 - Stāstītprieks un dancotprieks Valmierā satikās - Latvisko danču un stāstu vakars – piedalās visi stāstnieki. Muzicēs folkloras kopa „Ore” (vadītāja Inese Roze). Bijušajā Valmieras mākslas skolā Voldemāra Baloža ielā 5.*

* Bijusī Valmieras draudzes skolas ēka celta 1843. gadā. 1839. gadā dibināts Vidzemes (Cimzes) skolotāju seminārs.

11. OKTOBRIS

11. oktobrī visu dienu pavadīsim Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras namā, ko mums laipni atvēl Vidzemes stāstniece Līga Stebere, viņa ir kultūras nama direktore. Adrese: Burtnieku novads, Valmieras pagasts, Vanagi, Vanagu iela 4.

10:00 - 12:00

Vidzemes vērtības un UNESCO dārgumu karte

Diskusija par vietējā mantojuma apzināšanu, tradīciju kopšanu un stāstnieku kustības iespējamo attīstību Vidzemē.

12:00 - 12:30
Sātīgā pusdienu zupa

12:30 - 14:30

Noķert amatu aiz astes – Vidzemes krēslinieki

Ievadstāsts – „Grozu pinēja”, stāstniece Agita Lapsa.

Stāsts par Vidzemes krēsliniekiem* – Vidzemes krēslinieku sētas saimniece un keramiķe Irisa Vainovska.

Īsfilma “Visu mūžu un vēlreiz” (1980).

Meistardarbnīca „Krēslu pinumu tehnika” – krēslinieks Jānis Ēvele.

* "No 18. gadsimta beigām līdz pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem Vidzemē dzīvoja slavenas un veiksmīgas krēslinieku dzimtas, kuru darinātos Vidzemes krēslus vēl šodien var atrast ne tikai visā Latvijā, bet arī Igaunijā, Krievi­jā, Somijā un citur, kur dažviet tos sauc par latviešu krēsliem. Tagadējā Vaidavas pagasta daļā – Briežu pagastā, kā arī tagadējā Raiskuma pagasta Strīķos un Lenčos un daļēji arī Liepas pagastā gandrīz katrā sētā darināja vieglus un izturīgus koka krēslus ar meldru pinuma sēdvirsmu jeb, kā meistari teica, meldru viducīti. Aptuveni deviņdesmit sētās gada laikā kopā izgatavoja 12 tūkstošus krēslu, kurus pārdeva Vidzemes tirgos, kā arī Krievijā un Igaunijā.

Amatnieku darbos iesaistījās visa ģimene – vecāki vīri tēsa pagales, nogludināja krēslu detaļas, jauni, spēcīgi vīrieši virpoja uz vienkāršas koka virpas – dreijas, sievietes pina meldru (stiebru) sēdekļus, bērni attīrīja meldrus no netīru­miem un liekajām kārtām. Strādājot tika stāstīti interesanti piedzīvojumi no tirgus braucieniem, vietējās teikas, nostāsti, minētas mīklas un risināti atjautības uzdevumi".

(A. Mendriķes publikācija "Latviešu krēsls nāk no Vidzemes", 2007.)


14:30 - 15:00

Festivāla noslēgums

...vintaru, vantar, mājās ejot

Diskusija un Ežu kompots

Evija Maļkeviča, UNESKO LNK tīkla Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja.
Māra Mellēna, festivāla režisore.
Guntis Pakalns, eksperts.
Solveiga Boicova, Vidzemes kultūras un mākslas biedrības „Haritas” vadītāja.
Muzikālie sveicieni no folkloras kopas „Rota” (vadītāja Irēna Garais).

Vidzeme un stāstniecības kustība

Latvijā stāstniecības kustībai ir nedaudz vairāk nekā 10 gadus senas tradīcijas, taču stāstniecība vairāk ir attīstīta citos Latvijas reģionos – Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Vidzemē līdz šim stāstniecības jomā nav norisinājušies lielāki regulāri pasākumi, ir bijušas tikai atsevišķas iniciatīvas, piemēram, Stāstnieku vasaras skola Limbažos 2013. gadā.

Vietējās kopienas saliedēšanas un attīstības jomā lielu darbu ar labiem panākumiem veic Valmieras bibliotēka, kas vāc un apkopo valmieriešu vietu stāstus un tos popularizē bibliotēkas pasākumus. Valmieras bibliotēka ir arī viena no UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” dalībniecēm. Savukārt biedrība „Haritas” 2014. gadā realizēja projektu „Stāstnieku skola Vidzemē”, kurā 18 dažādu nozaru cilvēki pilnveidoja savu stāstītprasmi, lai radītu priekšnosacījumus Stāstnieku festivālam Vidzemē. Biedrība „Haritas” iesaistās arī UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” stāstniekiem rīkotajās aktivitātēs, tai skaitā – stāstniecības pasākumu popularizēšanas un publicitātes jomā. Biedrībai ir pieredze starptautisku stāstniecības projektu realizēšanā, šogad maijā biedrība realizēja starptautisku digitālās stāstniecības prasmju apmācību projektu jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem no 6 dažādām valstīm. 16. jūlijā un 17. jūlijā Vidzemes stāstnieki piedalījās pasākumos Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2015” ietvaros.
Praktiskā informācija dalībniekiem

Dalības pieteikšana
Ikvienu interesentu, kā arī dalībniekus, kas piedalās programmas veidošanā, lūdzam līdz 5.oktobrim pieteikt savu dalību, atzīmējoties šeit: http://doodle.com/poll/uik4c8hfxmwemaz5wqxgzqwy/admin#table.

Nokļūšana uz festivālu
Dalībniekus, kuri plāno doties uz Valmieru ar sabiedrisko autobusu, lūdzam iepazīties ar autobusu kustības grafiku www.1188.lv. Dodoties uz pasākumu ar automašīnu, to būs iespēja novietot stāvlaukumā pie Valmieras bibliotēkas Cēsu ielā 4, Valmierā vai pie viesu nama "Lucas muiža", Lucas 2, Valmierā.

Naktsmītnes
Dalībniekiem, kas festivālā piedalīsies kā stāstnieki, naktsmītnes tiks nodrošinātas „Lucas muižā” (viesu nams, Lucas iela 2, Valmiera), vērotājiem un pārējiem dalībniekiem būs iespēja pārnakšņot Burtnieku novada Valmieras pagasta kultūras nama zāle (bez maksas), līdzi ņemot savu guļammaisu un matracīti.

Ēdināšana
Dalībniekiem, kas nakšņo viesu namā „Lucas muiža”, tiek nodrošinātas brokastis, kā arī pusdienas un vakariņas dažādās Valmieras vietās, kas norādītas programmā. Tāpat pusdienas un vakariņas tiek nodrošinātas festivāla dalībniekiem.

Ekskursija
Pasākuma ietvaros ir iespēja pieteikties organizētai ekskursijai (1,00 EUR vienam cilvēkam) un izmēģināt Gaujas tramvaju (2,00 EUR vienam cilvēkam). Lūgums informēt iepriekš par vēlmi piedalīties šajās aktivitātēs.

Transporta (degvielas čeks, autobusa biļetes), naktsmītņu un ēdināšanas izdevumi tiks atmaksāti tikai tiem stāstniekiem, kas piedalās festivāla programmas nodrošināšanā, publiski uzstājoties.


Vairāk informācijas par festivālu:
Solveiga Boicova
Vidzemes kultūras un mākslas biedrības „Haritas” vadītāja
Tālrunis: +371 28395899
E-pasts:
 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS