Ik trešo gadu Latvijā notiek dižākie folkloras svētki - Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA. Vienīgais tāda līmeņa starptautisks festivāls, kuŗam mainās uzņēmējvalstis - to katru gadu uzņem kāda no Baltijas valstīm. Pagājšgad festivāls BALTICA notika Igaunijā, šogad festivāla uzņēmēji ir lietuvieši, nākošgad, 2015.gadā - Batica atkal pieskandēs Latvijas zemi, visvairāk Latgali.
Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā „Mazā ģilde”
sadziedāšanās un sadancošana
5. maijā plkst. 12.00 un 16.00
Gatavojoties Starptautiskajam folkloras festivālam „Baltica 2015”, Rīgā notiek folkloras kopu skates koncerti. 2014. gada 5. maijā no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā „Mazā ģilde” notiks Rīgas folkloras kopu koncerts „Mantojums”:
plkst. 12.00 – „Svētku rīts” – vada folkloras kopas „Grodi” un „Garataka” -
Piedalās: Folkloras ģimeņu studija „Garataka” - vadītāja Asnate Rancāne, Jaunlaicenes folkloras kopa „Putnis” – vadītāja Inga Ārste, folkloras, amatniecības un seno cīņu kopa „Vilkači” – vadītājs Edgars Zilberts, folkloras kopa „Savieši” – vadītāja Amanda Jātniece, folkloras kopa „Zvīgzna” – vadītāja Ieva Bērziņa, Katlakalna folkloras kopa „Rāmupe” – vadītājs Andris Kapusts, folkloras kopa „Lāns” – vadītāja Ruta Stepiņa, folkloras kopa „Grodi” – vadītājs Andris Kapusts, Bārtas etnogrāfiskais ansamblis – vadītāja Gunta Klievēna.
plkst. 16.00 – „Sadziedami mēs bāliņi!” – vada folkloras kopas „Vilki” un „Vilcenes”.
Piedalās: folkloras kopa „Vilki” - vadītājs Edgars Lipors, bērnu folkloras kopa „Krulla” – vadītāja Ieva Bērziņa, Latviešu Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa „Rēvele” – vadītāja Laura Šmīdeberga, Druvienas folkloras kopa „Pērlis” – vadītāja Dace Vītola, Lielvārdes novada folkloras kopa „Josta” – vadītāja Ilze Vecmane, Smiltenes novada tautas tradīciju kopa „Rudzupuķe” – vadītāja Liene Strazdiņa, folkloras kopa „Laiva” – vadītāja Anda Ābele, folkloras kopa „Vilcenes” – vadītāja Ieva Kalniņa, Tukuma KN folkloras kopa „Avots” – vadītāja Sandra Pakalne, folkloras kopa „Iļjinskaja pjatņica” – vadītājs Sergejs Oļenkins, biedrības „Latgolys Studentu centrs” folkloras kopa „Ceidari” – vadītājas Edīte Husare un Marta Vaivode, lauku kapela „Auce” – vadītājs Uģis Muzikants, LU Folkloras deju kopa „Dandari” – vadītājs Ilmārs Pumpurs, asistente Dace Circene
Atbildīgā par programmu Ieva Kalniņa
Organizatoriskie jautājumi – Liāna Ose – 29209742
Koncertu administratores –
Līga Miķelsone – 26576822, Evija Zernevica - 27743851
Jau kopš 1999.gada, kad Daugavpilī notika Pirmais starptautiskais Masku tradīciju festivāls, tas allaž februāra vidū, Meteņu laikā ir kļuvis par gaidītiem svēkiem. Par vienu no spilgtākajiem, izteiksmīgākajiem, emocijām un spožām tradicionālām norisēm bagātākajiem notikumiem.
Šis gads ir piecpadmstais Masku tradīciju festivāla gads. Rīgas gads. Ja sākotnēji vairākus gadus festivāls norisinajās tikai Daugavpilī, tad pēdējos gados tas apceļojis arī citas Latvijas vietas un novadus: Rīgu, Liepāju un Rucavu, Dagdu, Viesīti, Tukumu, Siguldu un Mālpili. Šogad masku svētība tiks atkal Rīgai. Atkal dažādu gadā tumšā un pārejas laika posma masku kopas sanāks vienkopus. Ikdienā Mārtiņu Vecīši, Ziemassvētku Čigāni, Ķekatas un Budēļi nesatiekas, jo nāk dažādos laikos - cits rudenī, cits ziemā, cits uz pavasara pusi. Nesatiekas arī Skutelnieki, Miežvilki un Kaitas, jo tie sastopami dažādos novados - Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Bet šajā notikumā, Masku tradīciju festivālā tāda neparasta tikšanās ir iespējama un notiek.
Kā ik gadus, gaidīsim arī viesus no citām valstīm, būs arī Masku tradīcijai veltīta konference un Masku darināšanas darbnīca. Jau kopš pagājušā gada decembra vidus un joprojām Latvijas Dabas muzejā ir aplūkojama Masku izstāde.
Gaidām festivālā - jo šī ir patiešām vienreizēja iespēja mazliet ielūkoties tai plašajā un daudzveidīgajā tradicionālās kultūras pasaulē, ko dēvējam par MASKĀM. Šī ir iespēja saņemt to svētības, auglības un veselības devumu, ko maskotie ļaudis nes un dod katram, kas ar viņiem saskaŗas.
Gunta Jasjukēviča-Siliņa
Skaistās Dziesmu un deju svētku nedēļas koncerti un pasākumi mazliet aizēnoja citu nozīmīgu vasaras notikumu – folkloras festivālu Baltica 2013, kas šogad norisinājās Igaunijā. Kā jau ierasts, festivāla mājvieta bija ne tikai Tallina, bet arī citas Igaunijas pilsētas: Tartu, Valga, Viru, Kalamaja u.c. LFB bija iespēja pabūt Igaunijā uz vienu dienu un uz brīdi ielūkoties festivāla norisēs Tartu.
Četrpadsmitais Starptautiskais Masku tradīcijas festivāls izritinājies, Metenis no kalna nošļūcis. Maskošanās svētki līdz ar Meteņa svētību pa Vidzemes ceļiem izbraukuši. Jā, arī šajos Masku svētkos satikties un kopīgi Meteņus svētīt pa Vidzemes un arī pa tālākiem ceļiem, arī no Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas, - no tuvākiem un tālākiem novadiem bijām kopā braukuši. Kā allaž gaidītos, ar lielu rūpību un sirdsdegsmi gatavotos svētkos sanākam, lai maskošanās priekā dalītos un masku noslēpumos iedziļinātos. Lai katrs savu personīgo un kopējo masku mistēriju izdzīvotu. Lai Saules gada ritējumā ierakstītos un ar to atkal un atkal savītos un šo savīšanos apzinātos. Arī ar domu un vēlmi, lai Latvijas masku tradīcijas turpinātos dzīvas arvien. Un arī caur mums. Caur mūsu atbildību un izredzētību.
Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Maskās materializējas senču gars. Tās ir “logs uz citu pasauli”, kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību jau ar “augstākiem spēkiem”. Maskošanās mērķis ir viens – palīdzēt cilvēkam. Pasaules tautu kultūrās tās tiek izmantotas visos svarīgākajos cilvēka dzīves brīžos – bērna dzimšanā, pilngadības sasniegšanā, kāzās, bērēs. Ar maskām aizsargā savu māju no slimībām, ļauniem gariem, nelaimēm. Ar maskām dziedē. Ar maskām nodrošina auglību un ražu nākamajam gadam, veiksmi medībās. Ar masku šamanis gatavo bungas. Visbeidzot maskas izmanto Pirmmātes atjaunošanas rituālā.
Arī latviešu tradicionālajā kultūrā maskām un maskošanās tradīcijām ir liela un nozīmīga vieta. Cik savdabīgi un atšķirīgi ir saglabājušies mūsu tautas tērpi dažādos novados, tikpat dažādi ir arī maskošanās paņēmieni, veidi un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi – Zīmassvātku čigoni, ķekatas, vastlāvji, kuozu cigani, budēļi, kurcumi, miežvilki, galenkas, tatri, kaitys, spokstiņi u.c. Latvijā ir sastopami vairak kā 70 dažādi masku grupu nosaukumi.
Maskošanās tradīcijas ir viens no nemateriālās kultūras mantojuma savdabīgākajiem un interesantākajiem izpausmes veidiem. Lai to saglabātu, popularizētu un attīstītu mūsdienās, ik gadus dažādās Latvijas vietās tiek organizēti Starptautiski masku tradīciju festivāli.
Masku festivāls.
Šogad XIV Starptautiskais masku tradīciju festivāls norisināsies Mālpilī un Siguldā no 9. līdz 10. februārim. Festivāla ietvaros ir paredzēta plaša un daudzveidīga masku grupu darbības programma, filmu demonstrējumi, fotoizstāde, pētnieku vēstījumi un komentāri, kā arī ārvalstu viesu līdzdalība.
Festivāla programmā paredzēti masku gājieni ar īstiem rituāliem un norisēm lauku sētās Mālpils apkārtnē, improvizētas masku izrādes Mālpils Kultūras centrā, Lielais masku gājiens Siguldā, Meteņa dzīšana un festivāla noslēguma rituāls Mālpils Saules vārtu kalnā. Īpaši atraktīva un aizraujoša būs individuālo masku izrādīšanās, kur tradicionālās maskas rādīs savu darboties spēju mūsdienu mūzikas pavadījumā. Interesantas un izziņas bagātas solās būt masku konference un meistardarbnīca gan Siguldā, gan Mālpilī. Tajās dažādu Latvijas novadu un arī ārvalstu grupas un speciālisti stāstīs par tradīcijām un demonstrēs masku gatavošanu. Turpat skatāma arī masku foto izstāde.
Dalībnieki.
Festivālā piedalīsies ap 20 masku grupas no Rīgas, Ventspils, Dagdas, Rēzeknes, Baltinavas, Siguldas, Vidrižiem, Viļāniem, Saldus, Dobeles un tās demonstrēs dažādas maskošanās tradīcijas. Būs sastopami: budēļi, čigāni, kaitys, ķekatas, vastolōva, vecīši, Ziemassvētku čigāni, miežvilki un citas masku grupas. Lietuvu pārstāvēs Šauļu folkloras kopa „Salduve”, kura rādīs masku kāzas. Īpaši interesantas un unikālas ir lietuviešu koka maskas. Gaidām arī ciemiņus no Krievijas, kuri vēstīs konferencē par senajām kriviču tradīcijām Augšvolgas reģionā.
Norise.
Sestdiena, 9. februāris
11.00 Konference par maskošanās tradīcijām – referāti, prezentācijas Siguldas novada Kultūras centra Kosmo zālē
11.00 Masku gatavošanas meistardarbnīca Siguldas novada Kultūras centra Mazajā zālē
13.00 Lielais masku gājiens Siguldā no Kultūras centra uz Svētku laukumu
17.00 Masku saiets un grupu izrādīšanās Mālpils kultūras centrā
21.00 Danču vakars Mālpils kultūras centrā
- Individuālo masku skate Mālpils kultūras centrā
Svētdiena, 10. februāris
9.00 Konferences noslēgums prezentācijas, diskusijas
Mālpils kultūras centrā
11.00 Masku gājieni Mālpils novada lauku sētās
13.00 Festivāla noslēgums un Meteņdienas svinēšana Mālpils Saules vārtu kalnā
Festivālu organizē Latvijas Folkloras biedrība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Siguldas un Mālpils pašvaldības atbalstu.
Informācija:
Latvijas Folkloras biedrība - Andris Kapusts, tālr. 26063277,
Jelena Jekimova, tālr. 28363035,
Mālpils Kultūras centrs - Edīte Priekule, tālr. 29195459,
Siguldas novada Kultūras centrs –
Arisa Pastuhova, tālr. 26432269,
Jauno gadu, kā ierasts, sākam ar maskošanos. Šoreiz no 9.-10.februārim Mālpils un Siguldas pusē noritēs nu jau XIV Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kas jau kļuvis par iemīļotu un gaidītu daudziem no mums.
Pieteikumi Masku festivālam jāatsūta līdz 2013.gada 17.janvārim.
Detalizētāka informācija:
Edīte Priekule, Mālpils Kultūras nama vadītāja, tālr. 29195459,
(nakšņošana un ēdināšāna)
Latvijas Folkloras biedrība, Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
e-pasts –
Andris Kapusts 26063277,
Jelena Jekimova 28363035,
Foto: Daina Kraukle
Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” 25 gadu jubilejai veltītajā radošo darbu konkursā bērniem un jauniešiem „Latvijas novadu tradīcijas stāsta...” izvēlēti 84 labākie darbi, kurus no 20. decembra līdz 19. janvārim rīdzinieki un Rīgas viesi varēs aplūkot Latvijas Nacionālā arhīva administrācijas ēkas skatlogos Šķūņu un Amatu ielā.