Maskas un maskošanās tradīcijas.

Maskas, maskošanās tradīcijas, ar maskām saistītie rituāli un ieražas ir vienas no visnoslēpumainākajām un interesantākajām parādībām pasaules tautu reliģijās un kultūrās. Maskās materializējas senču gars. Tās ir “logs uz citu pasauli”, kas ļauj nākt saskarē ar saviem senčiem, bet ar viņu palīdzību jau ar “augstākiem spēkiem”. Maskošanās mērķis ir viens – palīdzēt cilvēkam. Pasaules tautu kultūrās tās tiek izmantotas visos svarīgākajos cilvēka dzīves brīžos – bērna dzimšanā, pilngadības sasniegšanā, kāzās, bērēs. Ar maskām aizsargā savu māju no slimībām, ļauniem gariem, nelaimēm. Ar maskām dziedē. Ar maskām nodrošina auglību un ražu nākamajam gadam, veiksmi medībās. Ar masku šamanis gatavo bungas. Visbeidzot maskas izmanto Pirmmātes atjaunošanas rituālā.

Arī latviešu tradicionālajā kultūrā maskām un maskošanās tradīcijām ir liela un nozīmīga vieta. Cik savdabīgi un atšķirīgi ir saglabājušies mūsu tautas tērpi dažādos novados, tikpat dažādi ir arī maskošanās paņēmieni, veidi un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi – Zīmassvātku čigoni, ķekatas, vastlāvji, kuozu cigani, budēļi, kurcumi, miežvilki, galenkas, tatri, kaitys, spokstiņi u.c. Latvijā ir sastopami vairak kā 70 dažādi masku grupu nosaukumi.

Maskošanās tradīcijas ir viens no nemateriālās kultūras mantojuma savdabīgākajiem un interesantākajiem izpausmes veidiem. Lai to saglabātu, popularizētu un attīstītu mūsdienās, ik gadus dažādās Latvijas vietās tiek organizēti Starptautiski masku tradīciju festivāli.

 Masku festivāls.

Šogad XIV Starptautiskais masku tradīciju festivāls norisināsies Mālpilī un Siguldā no 9. līdz 10. februārim. Festivāla ietvaros ir paredzēta plaša un daudzveidīga masku grupu darbības programma, filmu demonstrējumi, fotoizstāde, pētnieku vēstījumi un komentāri, kā arī ārvalstu viesu līdzdalība.

Festivāla programmā paredzēti masku gājieni ar īstiem rituāliem un norisēm lauku sētās Mālpils apkārtnē, improvizētas masku izrādes Mālpils Kultūras centrā, Lielais masku gājiens Siguldā, Meteņa dzīšana un festivāla noslēguma rituāls Mālpils Saules vārtu kalnā. Īpaši atraktīva un aizraujoša būs individuālo masku izrādīšanās, kur tradicionālās maskas rādīs savu darboties spēju mūsdienu mūzikas pavadījumā. Interesantas un izziņas bagātas solās būt masku konference un meistardarbnīca gan Siguldā, gan Mālpilī. Tajās dažādu Latvijas novadu un arī ārvalstu grupas un speciālisti stāstīs par tradīcijām un demonstrēs masku gatavošanu. Turpat skatāma arī masku foto izstāde.

Dalībnieki.

Festivālā piedalīsies ap 20 masku grupas no Rīgas, Ventspils, Dagdas, Rēzeknes, Baltinavas, Siguldas, Vidrižiem, Viļāniem, Saldus, Dobeles un tās demonstrēs dažādas maskošanās tradīcijas. Būs sastopami: budēļi, čigāni, kaitys, ķekatas, vastolōva, vecīši, Ziemassvētku čigāni, miežvilki un citas masku grupas. Lietuvu pārstāvēs Šauļu folkloras kopa „Salduve”, kura rādīs masku kāzas. Īpaši interesantas un unikālas ir lietuviešu koka maskas. Gaidām arī ciemiņus no Krievijas, kuri vēstīs konferencē par senajām kriviču tradīcijām Augšvolgas reģionā.
 
Norise.

Sestdiena, 9. februāris
11.00   Konference par maskošanās tradīcijām – referāti, prezentācijas Siguldas novada Kultūras centra Kosmo zālē
11.00   Masku gatavošanas meistardarbnīca Siguldas novada Kultūras centra Mazajā zālē
13.00   Lielais masku gājiens Siguldā no Kultūras centra uz Svētku laukumu
17.00   Masku saiets un grupu izrādīšanās Mālpils kultūras centrā
21.00   Danču vakars Mālpils kultūras centrā
 

• Individuālo masku skate Mālpils kultūras centrā

 
Svētdiena, 10. februāris
  9.00   Konferences noslēgums prezentācijas, diskusijas
            Mālpils kultūras centrā
11.00   Masku gājieni Mālpils novada lauku sētās

13.00   Festivāla noslēgums un Meteņdienas svinēšana Mālpils Saules vārtu kalnā
 
Festivālu organizē Latvijas Folkloras biedrība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Siguldas un Mālpils pašvaldības atbalstu.
 
 

Informācija:
Latvijas Folkloras biedrība -   Andris Kapusts, tālr. 26063277,
                                                Jelena Jekimova, tālr. 28363035,
Mālpils Kultūras centrs -         Edīte Priekule, tālr. 29195459,
Siguldas novada Kultūras centrs –
                                                Arisa Pastuhova, tālr. 26432269,
 
 
 

Jauno gadu, kā ierasts, sākam ar maskošanos. Šoreiz no 9.-10.februārim Mālpils un Siguldas pusē noritēs nu jau XIV Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kas jau kļuvis par iemīļotu un gaidītu daudziem no mums.
 

Pieteikumu  veidlapas var saņemt rakstot uz e-pastu ,

Pieteikumi Masku festivālam jāatsūta līdz 2013.gada 17.janvārim.

Detalizētāka informācija:

Edīte Priekule, Mālpils Kultūras nama vadītāja, tālr. 29195459,
  (nakšņošana un ēdināšāna)
 Latvijas Folkloras biedrība, Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
            e-pasts –
Andris Kapusts 26063277,  
Jelena Jekimova 28363035,

Foto: Daina Kraukle

Gunta Saule

Latvijā ikgadu ap Meteņu laiku notiek Starptautiskais Masku tradīciju festivāls. Šogad jau trīspadsmito reizi kopā sabrauca daudz un dažādas tradicionālajās maskās iedzīvinājušās un atdzīvinājušās folkloras kopas no visām Latvijas malām un arī mūsu draugi no citzemēm. Par šīsreizes lielo masku svētku vietu bija kļuvis Tukuma novads un šai reizē priecājāmies par leišu kopas ALKSNA no Mažeiķiem līdzdalību mūsu Latvijas latviešu, latgaliešu, līvu un krievu masku pulkā. Jā, un kā allaž Masku festivālos tas ir bijis un ir – te ar saviem vēstījumiem un savu tradīcijas izrādīšanu un izstāstīšanu kopā nāk maskas un maskošanās tradīciju pētnieki ne tik no dažādām vietām, bet arī no dažādiem laikiem un laikmetiem.

2012. gada 11. – 12. februāris
Tukums, Milzkalne

Klāt Metenis, klāt arī pārvērtību, paradoksu, parodiju, smieklu, trakulību – MASKU laiks! Cilvēks, dzīvnieks, augs, priekšmets, pārdabiska būtne – viss saplūst vienā masku pasaulē. Neviens nav pats, nav arī pilnīgi cits. Maskojoties mēs atbrīvojamies no savām „čaumalām”, izjūtam vienotību ar citiem cilvēkiem un visu pasauli.

Engures novads,
2012. gada 11. – 12. februāris

Masku tradīcijas ir nozīmīga mūsu kultūras dzīves sastāvdaļa. Maskas ar savām darbībām un enerģiju savaldzina ne tikai cilvēka acis, bet arī viņa dvēseli, sirdi un attiecās uz kādu augstāku sākotni, pārcilvēciskām, kosmiskām enerģijām. Tas ir Rituāls visas mūsu tautas dzīvības un radošo spēku saglabāšanai un atjaunotnei.

Lai nodrošinātu pastāvīgu un sistemātisku masku tradīciju pārmantošanu un attīstību mūsdienās, ik gadus tiek rīkots Starptautisks masku tradīciju festivāls. Šogad festivāls norisināsies Engures novadā un Milzkalnē:
 

Tai nedēļas nogalē skaļā,  Sestdienai cauri, caur puteņiem un Saules mirgu, Caur Vējiem un sarmotiem Sēlijas pakalniem,  Vecīšu bārdās, čigāniešu sārtajos vaigos, budēļu cepurēs, ķekatu ēveļskaidu virtenēs, jaunu meitu plīvuros, uz zirgu mugurām un lāču kažokos gāja Metenis, Svētdienas rītā dažā labā Viesītes puses lauku sētā paciemojies un svētību nesis, pēcpusdienā pa pilsētiņas ielām izgājis, Aumaņu kalnā līdz ar visiem uzrāpies, izdižojies, izlielījies, izrādījies, izlēkājies, sniegā izvārtījies, putras paēdis un Maskas nometis – Laimīgs!

Masku tradīcijām veltītajā seminārā 2010.gada 14.februārī Salacgrīvas „Spīķeros” piedalīsies arī antropologs, Lugano universitātes profesors Ph.D. Čezāre Poppi ar savu priekšlasījumu „Karnevāls – Eiropas karalis: Eiropas masku gājieni salīdzinošā perspektīvā”. Profesors filozofijas maģistra un doktora grādus ieguvis Kembridžas universitātē. Ph.D. Čezāre Popi ir ES pētījumu projekta „karnevāls – Eiropas karalis” zinātniskais koordinators. Viņš ir veicis lauka pētījumus par ziemas masku gājieniem Itālijā, Horvātijā, Maķedonijā un Bulgārijā, kā arī par Sigma slepenās biedrības maskām Ziemeļrietumu Ganā.

Poļu tradīciju grupa „Balamuty” dibināta pirms 30 gadiem. Šobrīd tās sastāvā ir 35 dalībnieki. Grupa pastāv kā kultūras aktivitāte Zwardonas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. Ievērojama daļa dalībnieku ir ugunsdzēsēji. Grupu ilgus gadus vada Tadeusz Bury.