2019. gada 25. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, plkst. 18.00 Konferenču zālē

Drošāk, Otaņķ mamm, drošāk!”, Andris mūs mudināja, kad dīdījām pādi Rīgā uz skatuvi, tā 1991. gada Lieldienās ekspedīcijas dalībniekiem Nīcas tautasdziesmu teicēja Margrieta Otaņķe atmiņās stāsta par kino operatoru Andri Slapiņu. Tikai pirms 4 mēnešiem, 1991.gada janvāra barikādēs Rīgā Andri Slapiņu nošāva. Viņš uz Nīcu bija braucis vairākkārt filmēt, tāpat kā citās vietās Latvijā, kur vāca folkloru.

1991. gada pavasarī pie Margrietas Otaņķes un viņas māsas Katrīnas Radomišķes atbrauc folkloras ekspedīcija un tiek veikti ieraksti, jo tieši tā bija Andra Slapiņa ideja veidot multimēdiju par tautasdziesmu teicējām Latvijā.

Kas ir Nīcas un Lejaskurzemes dziesmu un tautas tērpu košuma avots, kā Sventājā kurseniece, vecā Ķērsta dzied par svēto Māru, kas rībina gar istabas logu un aicina iekšā ustabā krustūbu dzert’i? Kā dzied līvu valodā Sesku ciema māsas Elfrīda un Irmgarde? Radošā grupa meklēja atbildes ekspedīcijās pie teicējām un izbrauca Kurzemes pavasara ceļus.

Tagad pēc 27 gadu pārtraukuma stāstu pabeidz, satikto teicēju galeriju pārrada topošās izstādes kontekstā ekspedīciju toreizējie dalībnieki Dace Micāne - Zālīte, Jānis Deinats un Viesturs Graždanovičs.

Tā ir pagātne, kad tautas dziesmu teicējas fiksēja folkloras ekspedīcijās, bet tagadne un nākotne ir Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis. Daudzinot savas priekšdziedātājas Margrietu Otaņķi un Katrīnu Radomišķi 25. aprīlī viņi dziedās Nīcas dziesmas, kuras no paaudzes paaudzē nodod teicējas - no mutes mutē ceļo tautasdziesma, tikai Lejaskurzemei piederošais Garais sauciens un leitis. Teicējas 2006. gadā par mūža ieguldījumu saņēma Lielo Folkloras balvu.

“Tautasdziesmu teicējas. Izstāde ceļojums” ir jau otrā folkloras ekspedīcijas materiālu izrāde publikai, sadziedāšanās ar teicēju dziesmu mantiniekiem, gatavojoties 2020. gada izstādei Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Atbalsta Rīgas dome un Latviešu Fonds, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.