XXI
STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS
norisināsies 2020.gada 15.-16.februārī
Līvānu novadā
Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.
Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00.
Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!
Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" - muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.
Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.
Zemgalē, Rundāles novadā, vienā no mazākajiem novadiem Latvijā, katru gadu notiek Zemgales stāstnieku festivāls. Tā mērķis ir veicināt izpratni par vietējām tradīcijām un aktualizēt stāstniecību, kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu, izcelt stāstu glabātājus, stiprināt starppaaudžu saites un vietējās kopienas saliedētību, kā arī sekmēt stāstniecības tradīcijas saglabāšanu un tālāk nodošanu nākamajām paaudzēm, īpaši Zemgales teritorijā.
Festivāls katru gadu tiek organizēts kādā no Rundāles novada apdzīvotajām vietām, iepazīstot cilvēkus un stāstniekiem piedaloties lielāka vai mazāka mēroga vietējā pasākumā, piemēram, Miķeļdienas gadatirgū Svitenē, Zirga slavināšanas pasākumā vai Ražas svētkos.
Šogad festivāls notiks jau piekto reizi un norisināsies no 23. - 24. septembrim Rundāles novada Pilsrundālē un Viesturos.
Festivālā aicināti piedalīties dažāda vecuma un statusa stāstnieki gan no vietējiem novadiem, gan citām Latvijas vietām, kā arī īpaši aicināti piedalīties stāstnieki no UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas”. Festivālā aicināti iesaistīties arī bērni, kuriem būs iespēja piedalīties stāstu darbnīcās.
Festivāla programma veidota divās daļās: teorētiskā un radošā, kurā vissvarīgākā ir stāstnieku publiskā uzstāšanās, tādējādi rosinot vietējos iedzīvotājus dalīties savās atmiņās. Stāstnieku galvenā uzstāšanās paredzēta Viesturu pagasta pasākumā “Ražas svētki”, kurā daudzinās Zemgales zemē izaugušās veltes.
Ieskats programmā:
Festivāla pirmā diena būs veltīta Zemgales reģiona iepazīšanai. Paredzētas tādas lekcijas un nodarbības kā „Zemgales izveidošanās pēc Ledus laikmeta” (Latvijas Dabas muzeja speciāliste – antropoloģe Aili Marnica stāstīs par Zemgales veidošanos Ledus laikmetā, par pirmajām apmetnēm un dzīvi šajā reģionā), „Zemgales patriotiskais mantojums” (vēsturnieks, arheologs, zinātnieks Andris Tomašūns stāstīs par tiem cilvēkiem un notikumiem, kas Zemgales vēsturē ieņem visnozīmīgāko vietu), „Zemgales garamantas digitālajā laikmetā” (Latvijas folkloras krātuves digitālā arhīva speciāliste Digne Ūdre stāstīs par tautas garamantu vācēju ekspedīciju uz Rundāles novadu). Savukārt rīta pusē Pilsrundāles vidusskolas bērniem paredzēta tikšanās ar stāstnieci un dzejnieci Ivetu Skapsti un stāstnieci – leļļu meistari Ingunu Radziņu.
Dienas otrajā pusē paredzēta tikšanās ar lietuviešu stāstnieci Gražinu Kadžīti, kura savas pasakas māk izstāstīt tik melodiski, ka ilgi paliek atmiņā. Vēlā pēcpusdienā paredzēta došanās uz “Baltās mājas” Cepli, kur notika pirmais Zemgales stāstnieku festivāls. Dalībniekiem diena noslēgsies ar vakarēšanu pie senioriem Saulaines sociālajā centrā.
Otrā festivāla diena veltīta podiem un podu gāšanai. Rīts sāksies ar podniecības meistarklasi Laimas Grigones (www.laimaceramics.lv) darbnīcā Svitenes pagasta z/s “ Urštēni”. Vēlāk stāstnieki dosies uz Viesturu ciemata centru, lai uzstātos pasākumā “Ražas svētki”. Tur varēs stāstīt un klausīties stāstus, pasakas, teikas par sēšanu, stādīšanu un audzēšanu un par visu, kas katram saistās ar ražu.
Festivālu palīdzēs vadīt Lielās stāstu nakts idejas autore Gunta Saule un muzikāli to papildinās Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe”. Šogad festivāla īpašie viesi būs no Kurzemes - etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti”, kuri rādīs lielisko līgavas gatavošanu kāzām. Festivāls noslēgsies ar izvērtējumu un nākotnes plāniem.
Zemgales stāstnieku festivāls kļuvis par Rundāles novada atpazīstamības zīmi, jo sadarbojas un izceļ novada organizācijas, tūrisma objektus un cilvēkus. Pateicoties arī festivāla darbībai ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Rundāles novada dome 2014.gadā saņēma nosaukumu „Gada pašvaldība 2014”, ko novērtēja UNESCO LNK.
Zemgales stāstnieku festivāla nosaukums radās UNESCO LNK iniciatīvas „Stāstu bibliotēkas” Vasaras skolas Pilsrundālē 2011.gadā, kad izstrādāja festivāla koncepciju. Uz to pamudināja Latvijas folkloras ekspertes M. Mellēnas redzējums un Rundāles novada viesu mājas „Baltā māja” saimnieces meitas aizrautība ar mālu. Tur divas reizes gadā kurina keramikas cepli. Tajā apdedzina vietējo mākslinieku un iedzīvotāju darinātos podus.
Vairāk par festivāla norisi un pieteikšanos - http://www.stastubibliotekas.com/festivals-gaz-podus-rundale-2016/
Visi mazi krūmi raud,
Vasariņu vadīdami;
Priedes, egles, tās neraud,
Tās mūžam zaļas stāv,
Tās mūžam zaļas stāv,
Lai ir ziema, lai vasara.
/2820-2, Sasmaka (Ārlava)/