Aktuāli RSS

II Lielā Stāstu Nakts Katlakalnā-2017 Komentēt

Sestdien, 2017.gada 18.martā plkst. 18.00 vakarā Katlakalna Tautas namā sāksies II LIELĀ STĀSTU NAKTS- 2017.

Te sapulcēsies vienkopu stāsti un stāstnieki no visas Latvijas un, sagaidot Lielo dienu, stāstīs stāstus. Sāksim ar Sirmo stundu, kurā muzicēs un visus uz sadziedāšanu rosinās mājinieki, Katlakalna folkloras kopa Rāmupe. Pusseptiņos sāksies Stāstu laiks bērniem, kurā bērni gan klausīsies, gan stāstīs. Stāstu nakts Atklāšanas ceremonijā, ap astoņiem, iepazīstināsim ar visiem sabraukušajiem stāstniekiem. Pēc tam dosim vārdu tālākbraukušajai viešņai – stāstniecei un folkloras pētniecei no Lietuvas Gražinai Kadžītei. Mūsu dzīvē un izaugsmē, arī mūsu dabā, raksturā un pasaules redzējumā svarīga ļoma ir vietai, no kuras nākam. Vietai, kur esam dzimuši, no kuras nāk mūsu vecāki, vecvecāki... Arī vietai, kurā dzīves kādā brīdī esam nonākuši. Vieta mūs veido un mēs veidojam vietu. Tālab, lai ciemiņi iepazītu mājiniekus un viņu īpašās vietas, un lai mājinieki iepazītu atbraukušos, tiks stāstīti Vietu stāsti.


Filma par folkloristi Valantīnu Mičuli “Rītava” Komentēt

Filma veltīta nu jau aizsaulē esošās folkloristes, skolotājas un kolorītās personības Valentīnas Mičules dzīves un darba gaitām.

Valentīna dzimusi 1934.gada 24.jūlijā Sakstagala pagasta Kantiniekos. Viņa bija vecākā no četriem bērniem un vienīgā meita Broņislavas un Miķeļa Reiniku ģimenē. Augot strādīgā latviešu zemnieku ģimenē, reizē ar darba tikumu viņā tika ieaudzināta arī spēcīga latviskā pašapziņa un tēvzemes mīlestība. Tieši bērnībā gūtie iespaidi par lauku cilvēka dzīves ritmisko plūdumu, kas pakļauts gadskārtām un kur darba cēlienu nomaina lustīgi svētki, vēlākajos gados vistiešākajā veidā bija saistīti ar Valentīnas vēlmi saglabāt un nodot šo dzīvesziņu nākamajām paaudzēm.


XVIII Starptautiskais masku tradīciju festivāls izskanējis Komentēt

Gunta Saule,
Latvijas Folkloras biedrība
Foto: Uģis Nastevičs, www.ugis.info


Pagājušās nedēlas nogalē no 24.-26.februārī Rīgā, Katlakalnā, Mālpilī, Vecumniekos un atkal Rīgā meteņoja ne tikai sniega gaisi un mirdzēja ne tikai saules gaisi, bet arī astoņpadsmitais Starptautiskais masku tradīciju festivāls. Un gar acīm zibēja, ausīs skanēja, žvadzēja un šķindēja, un sirdīs iekkrita visraibākais un daudzveidīgākais maskoto ļaužu pulks, kāds sastopams tik reizi gadā. Jā, tā esam ieraduši, ka Meteni svinēt kopā sabrauc visdažādākie gada tumšā laika maskotie tēli. Arī šogad.


METEŅI. Par garīguma meklējumiem latviešu tautas tradīcijās Komentēt
Aīda Rancāne,
Dr.biol., Mg.phil., LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

[Raksts tapis sadarbībā ar laikraksta Izglītība un Kultūra elektronisko žurnālu Vecākiem. Tā pirmpublicējuma avots: Elektroniskais žurnāls Vecākiem nr.4 (85)  http://www.izglitiba-kultura.lv/avize/nr4-85]


Mūsdienu reliģiju studijās garīgums tiek raksturots kā unikāla cilvēka iekšējo pārdzīvojumu pieredze, kurā klātesoši ir tradicionālie kultūras simboli, kā arī citi cilvēkam nozīmīgi tēli. Pie kam, garīgums no reliģiozitātes atšķiras ar to, ka pēdējam avoti vairāk meklējami ārējā pasaulē priekšrakstu un tradīciju veidolā, savukārt garīguma avots ir cilvēka iekšējā pieredze. Citiem vārdiem mēdz teikt, ka reliģija ir ticība kāda cita pieredzei, bet garīgums ir tevis paša pieredze, bieži saistīta ar personisko izaugsmi, pašatklāsmi, svētuma izjūtas meklējumiem vai savas „iekšējās dimensijas“ sastapšanu.

Ar to vēlos teikt, ka garīguma (arī latviskuma) meklējumu ceļš pieprasa aktīvu paša cilvēka līdzdalību. Tas ir individuāls un katram var būt atšķirīgs. Vienam meklējumi sākas ar literatūras studēšanu, citam impulsu dod kopīga svētku svinēšana, kāda sena melodija, rota, auduma raksts. Pirmajā gadījumā akcents tiek likts uz prātu un izziņu, otrajā – uz zemapziņu un emocionālo pasauli. Veiksmīgi, ja abas pieejas izdodas apvienot.


XVIII Starptautiskais masku tradīciju festivāls Rīgā, Mālpilī, Katlakalnā un Vecumniekos Komentēt

 

XVIII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls 2017. gadā notiks Latvijā no 24. līdz 26. februārim. Par festivāla galveno mājvietu šogad kļūs Rīga. Festivāla pasākumi norisināsies Rīgas Kongresu namā, Kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', Rīgas ielās un Vērmanes dārzā. Programmā masku izrādes, gājieni, konference, Dižkoncerts, Meteņa dzīšana. Viena no jaukākajām un arī dabiskākajām norisēm allaž ir masku viesošanās lauku sētās, tāpēc sestdienā masku grupas dosies uz vairākiem Latvijas novadiem – Mālpili, Vecumniekiem un Ķekavas novada Katlakalnu. Rīdzinieki un Rīgas viesi īpaši varēs baudīt festivāla noslēguma dienu – svētdienā maskas izies ielās un dosies gājienā no Rātslaukuma uz Vērmanes dārzu, kur notiks noslēguma ceremonija un aizrautīga Meteņu svinēšana.


Nedēļas nogalē notiks XVIII Starptautiskais masku tradīciju festivāls Komentēt


XVIII Starptautiskais masku tradīciju festivāls strauji tuvojas. Jau šīs nedēļas nogalē, no 24. līdz 26. februārim Rīgā, Katlakalnā, Mālpilī un Vecumniekos varēs vērot pulku dažādu maskoto ļaužu. Festivāla laikā būs iespēja satikt dažādus maskotos tēlus – viedos vecīšus, līksmos un asprātīgos čigānus, mistiskos miežvilkus, nevaldāmos pavasara dabas garus ķekatas un budēļus. Festivālā piedalīsies arī masku grupas no Lietuvas, Čehijas un Sjerraleones.


II Lielās Stāstu nakts Katlakalnā Ievadpasākums Komentēt
GUNTA SAULE, Lielās stāstu nakts rīkotāju darba grupa


2017.gada 19.februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā – 2.Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums

Iepazīšanās ar Sēmes Pasaku raganu Ivitu Kalnozolu-Kalseri,

Vidzemes stāstnieku kopienas vēstījumu par to, kā stāstus stāsta Valmierā, Mazsalacā, Rūjienā, Cēsīs, Ēvelē...

Viesos stāstnieks, LU LFMI LFK pētnieks Guntis Pakalns ar stāstiem, stāstu spēlēm un darbnīcām

Sveicam Jaunajā Saules gadā! Komentēt

Bluķa vakars Vecrīgā! Komentēt

Saules-Mēness kalendārs 2017 DIEVAM, DABAI, ATELPAI Komentēt

Jau otro gadu pēc kārtas klajā nācis unikāls izdevums – Saules–Mēness kalendārs „Dievam, dabai, atelpai”. Tas ir laikrādis, pēc kura mūsu senči dzīvoja pirms Gregora kalendāra ieviešanas Latvijā. Tautas kalendāra priekšrocība ir tāda, ka nav vajadzīgs drukāts izdevums, bet katrs var noteikt laiku, vērojot Saules un Mēness gaitu debesīs. Ir ziņas, ka līdz pat 18. gadsimtam Latvijā lietots šāds tautas kalendārs.

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS