Aktuāli RSS

SUITU SIEVAS Francijā Komentēt
Anita Kļaviņš

Kad latviešu Dainas skan Francijas vidienes katedrālēs. 

Zinām, kas ir brīnums. Vai Dainas pašas jau nav ilgstošs brīnums? Brīnums ir atrodams jautājumā, kāpēc Dainām astoņas dienas no vietas jātricina Francijas vidienes katedrāļu spēcīgās kolonnas, vitrāžas un tajās vēl atlikušos Dieva pielūdzējus, turklāt brīdī, kad tām tikai nesen atļauts skanēt Latvijas mazajās baznīcās. Vai Eiropā ir noticis kaut kas tik nozīmīgs, ka tām nu jāatskan Francijas varenākajos dievnamos? Par ko te ir runa? Visus šos jautājumus cilāju pie sevis klusībā, sekojot kā tulks Alsungas Suitu sievām no vienas pilsētas uz otru, no viena rātsnama uz otru, no vienas katedrāles uz otru. Pieskandināta Orleāna (Orléans), Bloā (Blois), Tūra (Tours), Šartra (Chartres) un Burža (Bourges).


Mārtiņdiena Turaidā Komentēt

Svētdien, 9. novembrī plkst. 14.30, Turaidas muzejrezervāts aicina ikvienu doties uz Turaidu, lai kopā svinētu latviešu gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.

Mārtiņi ir rudens uz ziemas satikšanās svētki, kas tikuši svinēti kopā ar Apkūlībām. Vārds „Apkūlības” sevī ietver nobeigtu darba cēlienu - labības kulšanu, kad lielie rudens darbi pabeigti – lauki aparti, graudi savietoti klētī un zeme sagatavota ziemas atpūtai. Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un ritējis visu oktobri. Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir zemes daudzinājums un pateicība par darbu izdošanos. Simboliski Mārtiņš tiek meklēts labības kūlī rijas stūrī, kur tas paslēpies glabādams un svētīdams nākamā gada ražu. 


Mārtiņdienas svinības Brīvdabas muzejā Komentēt

Šosvētdien, 9. novembrī, no plkst. 12:00 līdz plkst. 16:00 Brīvdabas muzejā norisināsies Mārtiņdienas svinības. Aizvadot rudens beigu darbus un sagaidot ziemas sākumu, Brīvdabas muzejs aicina mazus un lielus apmeklētājus tērpties maskās dziedāt un dejot folkloras kopu pavadībā, baudīt Mārtiņdienas cienastu un „Mārtiņa beķerejas” sarūpētos pīrādziņus.


Veļu laika stāsts Kokneses pilsdrupās Komentēt

Inguna Žogota, Kokneses folkloras kopas URGAS vadītāja

Ceturtdienas vakarus, kurus agrāk sauca par piektvakariem, agrāk svētījuši un svinējuši... Arī 30.oktobra vakars tāds bija. DABA kopā ar koknesiešiem svētīja un svinēja veļu laiku. Svētīja un svinēja. Teica paldies senčiem un godāja tos. 
Pie Dieviņa gari galdi,

Tur sēž pati mīļa Māra,
Tur sēž pati mīļa Māra,
Villainītes rakstīdama,
Izrakstīja, saskaitīja,
Atdod Dieva rociņā... 

Aīda Rancāne Gunta Siliņa-Jasjukeviča Ilze Briška. Saules gads Ziemassvētki Komentēt

Rīgas grāmatu svētku laikā Kongresu namā š.g. 26. oktobrī plkst 12.00 215. auditorijā notiks grāmatas Saules gads Ziemassvētki krustabas, kuras vadīs Andris Kapusts un folkloras kopa „Grodi”. Piedalīsies autores un bērnu mūzikas grupa, varēs daudz ko uzzināt par Ziemsvētku tradījām un cienāties, sadziedāties un sadancoties. 


Stabuļu izgatavošanas un spēles meistarklases festivālā „Dzīvā mūzika” Komentēt

Stabule, āžrags, tāšu taure, ganu rags, niedru stabule - tā ir tikai niecīga daļa no kādreiz Latvijas laukos gatavotajiem un spēlētajiem instrumentiem. Neraugoties uz dažādu pūšamo rīku ievērojamo skaitu tautas instrumentu aprakstos (Bīlenšteins, Straume, Sproģis, Brauns utt.), jāatzīst, ka to spēle ir gandrīz pilnībā izzudusi no muzicēšanas prakses vai arī senie instrumenti tiek aizstāti ar citiem, vieglāk pieejamiem.

Instrumentālās muzicēšanas prasmju pārmantošanas projekta, tautas mūzikas festivāla „Dzīvā mūzika” rīkotāji katrā norises ciklā ir centušies aplūkot, izpētīt un aktivizēt kādu no Latvijas instrumentu spēles tradīcijām. Šī pieeja ir devusi labu praktisko rezultātu, jo palīdzējusi apzināt un aktualizēt vairākas īpaši apdraudētas tradīcijas, piemēram, cimboles, caurspēlējamās cītaras (cītarkokles), bubyna spēli. Šī gada festivālā mēs runāsim par pūšamo instrumentu spēles tradīcijām. 


Veļu vakars Brīvdabas muzejā Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 26. oktobrī pkst.18:00 Hernhūtiešu saiešanas namā un Vidzemes sētā notiks Veļu vakars folkloras kopu „Grodi” un „GaraTaka” vadībā. Aicinām ģērbties silti un ņemt līdzi cienastu veļiem!


Folkloras kopa “Speiga” atzīmē 15.dzimšanas dienu Komentēt

2014.gada 25.oktobrī plkst. 14.00 Ambeļu KN notiks folkloras kopas “Speiga” 15 gadu jubilejas pasākums “Ūguos guoju, ūdzeņuos”, uz kuru aicināti visi kopas esošie un bijušie dalībnieki, draugu kopas no Daugavpils un citiem novadiem, kā arī visi pārējie interesenti.

Folkloras kopa „Speiga” ir Ambeļu kultūras nama vecākais kolektīvs, kas darbojas no 1999.gada rudens. Kolektīvu izveidoja bijušās Ambeļu sākumskolas darbinieki un skolotāji. Pastāvēšanas 15 gados tajā īsāku vai garāku laiku darbojušies ap sešdesmit dalībnieki, bet šobrīd darbojošos pašdarbnieku skaits ir ap divdesmit. 


Rudens Vienādību un Baltu Vienības svētki Juodkrantē, Dzintara līcī Komentēt

Ik pavasari Kuršu Nērijā, Jodkrantē pulcējas un čakli strādā skulptoru pulciņš, lai ikviens no viņiem Dzintara (Gintaro) līcī atstātu pa niedru skulptūrai, dažs pat divas... Visu vasaru šīs skulptūras priecē garāmgājēju acis, bet rudenī, 22. septembrī, tās tiek svinīgi atdotas ugunij, šādi pavadot Rudens vienādību Sauli un atzīmējot Baltu Vienības dienu, kā arī godinot senčus un viņu atstāto mantojumu. 


Trešais Zemgales stāstnieku festivāls “Gāž podus Rundālē!” Komentēt

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS