Ontona Slišāna pīminis pasuokumi
28. decembrī Vileks nūvodā tiks pīmynāts dzejnīks, nūvodpietnīks i folklorists Ontons Slišāns. 12.00 stuņdēs Brieksīnes kopūs tiks īsvieteits Ontona Slišāna pīmineklis, bet 14.00 stuņdēs Upītes tautys nomā nūtiks dzejnīka 65 godu jubileja atceris pasuokums “Ir meili te maņ, kur pasauļs vyss munā volūdā skaņ”.
Bluķa vakars Vecrīgā
Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – Saule. Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup. Svētkus, kurus latvieši sauc par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas arī citas tautas Eiropā.
Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Aicinām būt vienotiem šajā vakarā un kopīgi gan domās, gan velkot bluķi, nest gaismu katra sirdī, mājā, novadā, valstī!
Aicinām svinēt Bluķa vakaru Vecrīgā Ziemas saulgriežos 20. decembrī!
Masku tradīcijai veltītā izstāde atklāta!
Gunta Saule, Latvijas Folkloras biedrība
Piektdienas, 13.decembra pēcpusdienā Latvijas Dabas muzeja 2.stāva zālē tika atklāta Latviešu tradicionālo masku izstāde „Starp divām saulēm”. Tā ir Latvijas Folkloras biedrības un Latvijas Dabas muzeja kopdarbs. Izstāde stāsta par maskošanās tradīcijām latviešu gadskārtā gada - tumšajā pusē - no rudens līdz pavasara saulstāvjiem. Tālaba arī tāds nosaukums - Starp divām saulēm.
XVII stāstnieku konkurss Teci, teci, valodiņa 2013
Rīgas Latviešu biedrībā, 30. novembrī 2013. gadā 10.00
30. novembrī Rīgas Latviešu biedrībā sapulcēsies jaunie stāstnieki no visiem Latvijas novadiem, kas savu stāstnieka talantu, izteiksmes patiesīgumu un personības šarmu apliecinājuši 13 stāstnieku konkursa Teci, teci valodiņa 2013 pusfinālos - gandrīz pustūkstotis jauno stāstnieku, no kuriem finālam Rīgā izvirzīti 105 dalībnieki.
Aizsaulē aizgājusi Zenta Bērtiņa
Šis rudens mums iegadījies skumjš. 19.novembra agrā rītā Aizsaules ceļos aizgājusi ilggadēja Otaņķu etnogrāfiskās kopas vadītāja, īsāku vai ilgāku laiku arī citu Liepājas puses kopu un folkloras ļaužu stiprais balsts, sirdscilvēks, prasīga un nopietna skolotāja Zenta Bērtiņa.
Kurzemes vējos un smagos lauku darbos bērnībā un jaunībā stiprinātu raksturu, atbildību un pilnasinīgu attieksmi pret dzīvi, līdzcilvēkiem un darāmo darbu. Tādu viņu atcerēsies tie, kuri satikuši un kopā darbus darījuši, kopā dziedājuši un godus godājuši.
Zentas Bērtiņas šīszemes pēdējie godi - Bedības - 23. novembrī. Atvadīšanās pulksten 15 Liepājas Centrālkapu kapličā.
Vadiet mani dziedādami,
Nevadiet raudādami;
Lai iet mana dvēselīte
Pie Dieviņa dziedādama.
Lai gaiši dvēselītei Tai pusē ...
Arti Kumsāru Viņsaules ceļos vadot
Viesiem vien padzīvoju;
Viņa zeme, viņa saule -
Tā visam mūžiņam.
2013.gada 14.novembra agrā rītā Viņsaules ceļos devies ARTIS KUMSĀRS - viens no Latvijas dižvīriem, spēka un gudrības avots, tradicionālās kultūras aizrautīgs un degsmīgs kopējs, astoņdesmito gadu folkloras kustības viens no celmlaužiem, Skolotājs un padomdevējs daudziem. Čakls darba rūķis, - gan kultūras un mākslas, gan lauku dzīves un sadzīves labs pazinējs.
Vissirsnīgā līdzjūtība Arta ģimenei - dzīvesbiedrei Rudītei, bērniem, mazbērniem, tuviniekiem, draugiem, domubiedriem...
Mums nu īstenot Arta reiz domāto, bet toreiz nepateikto - „Dariet nu jūs tālāk...”
Vairāk par Arti Kumsāru lasiet - šeit
Projekts „Skaņu māja” tautas mūzikas festivālā „Dzīvā mūzika” Valmieras muzejā
Cāļus skaita rudenī. Šis teiciens jau izsenis apzīmē kāda garāka darba posma izvērtējumu, to, vai gala ieguvums ir piepildījis uz to liktās cerības. Šoruden noslēgsies un tiks izvērtēta apjomīga tradicionālo instrumentu spēles tradīciju atjaunošanas programma, kas ietver veselu pasākumu kompleksu, no instrumentu izgatavošanas darbnīcu izveides un meistaru apmācības līdz jaunu spēles pasniedzēju sagatavošanai. Strauji sarūkošie attālumi starp zemēm, ļaudīm, kultūrām, aizvien spēcīgāk aktualizē identitātes jautājumus – kas es esmu, no kurienes nāku, kādu mantojumu nesu sev līdzi. Šie jautājumi daudzās zemēs liek atdzimt interesei par savas zemes, reģiona, novada kultūras tradīcijām. Ar to skaidrojama arī pēdējā laikā aizvien pieaugošā interese par lokālajām muzicēšanas tradīcijām.
„Kāndla” Igaunijā
Ilga Porniece, Līvu folkloras kopas „Kāndla” vadītāja
Liels gandarījums līvu folkloras kopai „Kāndla” bija saņemt uzaicinājumu piedalīties somugru radu tautu 25.gadu jubilejas svētkos „Hõimupäevad 2013”. Šie svētki Igaunijā ir ļoti nozīmīgi un ik gadu festivāla noslēguma diena ir Igaunijas valsts svētku diena, kuras laikā tiek īpaši izcelts somugru radu tautu kultūras mantojums. Šogad mēs uzstājāmies piecos koncertos Pērnavā un tās apkaimē. Jaunu pieredzi ieguvām, uzstājoties bērnudārzos. Bija interesanti salīdzināt viņu un mūsu bērnudārzus, ieinteresēt mazos bērnus ar stundu garu programmu – dziesmām, rotaļām un stāstiem par piejūras ciemiem Tārgales pagastā Baltijas jūras piekrastē, kurā vēl jaušams senais līvu gars.
STĀSTU VAKARS Veļu laikā...
Inguna Žogota, folkloras kopas "Urgas" vadītāja,
arī stāstu stāstītāja
Katram ir savs stāsts... gan tev, gan man... mums katram. Tikai - vai mēs tos stāstām vai paturam pie sevis. Kad sanācām 31.oktobrī uz stāstu vakaru Kokneses kultūras namā, es teicu, ka katram no mums aiz muguras stāv vēl citi ļaudis... tēvs, māte... bet viņiem atkal katram savs tēvs un māte, un vēl un vēl. Un tā nu sanāk, ka tie ir mūsu dzimtas stāsti, kas sarindojās viens aiz otra. Viens nopietnāks, cits jautrāks. Bija stāsti par pašiem, bet bija arī stāsti par kaimiņiem un radiem... Stāstu varoņi? Gan cilvēki... gan lopiņi... gan zobi... Viss bija. Dzērām tēju un stāstījām stāstus! Stāsti arī tu! Pastāsti saviem bērniem kādu stāstu, ko viņi vēl nezina! Pastāsti! Un pajautā arī viņiem stāstu! Mūsu stāstu vakarā stāstīja visi, gan tie, kam sirmi mati, gan tie, kas vēl pat skolā neiet. Trīs stundas pagāja nemanot. Masku laiks ir klāt... No Mārtiņiem līdz Meteņiem. Lai izdodas!