Gada tumšākajā laikā - rudenī atcerēties kādu no izcilajām personībām, kas devušas lielu ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā – tā ir Rīgas Latviešu biedrības tradīcija. Šogad, 14. novembrī, sarīkojums tika veltīts Atim Kronvaldam, atceroties viņu 175. dzimšanas dienas gadā. Pasākumu programma bija daudzveidīga: priekšlasījumu pēcpusdiena, zibensturnīrs, jaunvārdu darināšanas konkurss un tradicionālo deju norises.

Tautas muzikantam Albertam Mednim pasniegs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta balvu "Mūža ieguldījums'' 16.novembrī plkst.19.00 Līvbērzes kultūras namā!


 

Ilga Porniece,
 Līvu folkloras kopas KĀNDLA vadītāja

Līvu folkloras kopa „Kāndla” pēc Igaunijas somu ugru kultūras biedrības uzaicinājuma oktobrī piedalījās starptautiskā festivālā „Hõimupäevad 2012”.

Tā bija iespēja prezentēt mūsu vietējo tradicionālo kultūru, stāstīt par seniem Tārgales līvu ciemiem Kurzemes piekrastē, salīdzināt radniecisko tautu valodas dziesmās, runās, atklāt kultūru līdzības un atšķirības.

Radu tautu festivālā katrai folkloras grupai bija izvēlētas savas koncertvietas. Mēs uzstājāmies Igaunijas dienvidos. Kocertprogrammā bijām sagatavojuši sava novada līvu tautasdziesmas, rotaļas, stāstus un mīklas.


 

Gunta Saule, Latvijas Folkloras biedrība

Laikā no 2012.gada marta līdz 2012.gada novembrim „Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība” sadarbībā ar tradicionālās kultūras biedrību „Aprika” un „ Tautas muzikantu biedrību” īstenoja Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētu projektu „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā.”
 

Gunta Saule, Latvijas Folkloras biedrība

2012.gada 20.oktobrī Rīgā Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra telpās norisinājās ES sociālo fondu atbalstīta projekta „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā” noslēguma konference. Pirmkārt jau atskaite par projekta ietvaros paveikto, un, protams, arī zināmas nākotnes ievirzes un turpinājuma apliecinājums. Kā jau tika minēts konferences pieteikumā – tā bija projekta vadībā iesaistīto ļaužu dalīšanās pieredzē, - atziņās, kuŗas gūtas projektu īstenojot – gan par ieguvumiem un veiksmēm, gan arī kļūdām.

Laikā starp Miķeļiem un Mārtiņiem arī Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība sadarbībā ar Tradicionālās kultūras biedrību „Aprika” un Tautas muzikantu biedrību ir gatava pastāstīt par padarīto darbiņu un „ievākto ražu” - realizēto projektu „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā”.

20.oktobrī, plkst.12.00, Strūgu ielā 4, Rīgā notiks projekta noslēguma konference, kurā projektā iesaistītie cilvēki dalīsies ar savām atziņām un visi kopā plānosim, kā projekta rezultātus varam izmantot savā darbā, ko varam mācīties no ieguvumiem un ko no kļūdām.
 
Konferences programma:
 

 Aelita Ramane (atstāsts un foto), I Zemgales Stāstnieku festivāla līdzorganizētāja

Rundāles novada Pilsrundālē no 28. līdz 30.septembrim [2012] notika pirmais Zemgales stāstnieku festivāls „Gāž podus Rundālē!”, kuru organizēja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un Pilsrundāles bibliotēka sadarbībā ar Rundāles novada domi. Festivālā piedalījās UNESCO LNK iniciatīvas „Stāstu laiks bibliotēkās” 19 bibliotēkas, Gruntvig projekta „Grand treasure” partneri no Portugāles, Galīsijas un Igaunijas, kā arī profesionāli stāstnieki no Kuldīgas, Džūkstes, Jelgavas un Bauskas.

Trīs dienas no 14. līdz 16. septembrim Viļakas novads kļuva par 3. Jauniešu Etno dienu mājām, kuras 2012.gadā rīkoja biedrība „Upītes jauniešu folkloras kopa” kopā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru. Šī gada Etno dienās piedalījās jauniešu folkloras kopas no visas Latvijas – vietējie Upītes jaunieši, Briežuciema „Soldanī”, „Kokle”, „Rīgas danču kluba muzikanti”, „Rudzi” un „Dandari” no Rīgas, „Vīteri” un „Rikši” no Rēzeknes.
 

Gunta Saule,
Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS valdes priekšsēdētāja
 
Jau kopš 2000.gada Latvijā un Lietuvā 22.septembris tiek atzīmēts kā Baltu Vienības diena. Lēmums par tās ierakstīšanu atzīmējamo dienu kalendārā pieņemts Latvijas un Lietuvas parlamentos 2000.gada 18.maijā. Baltu vienības dienas būtība sākotnēji bija veicināt latviešu un lietuviešu, šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību, kā arī sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu.
 

Laika gaitā dienas svētīšanas jēga un saturs paplašinājies – latviešu un lietuviešu vienības idejai piesaistījušies arī prūšu, jātvingu, gudu, baltkrievu un citu senbaltu cilšu tradīciju un vēstures pētnieki un idejiskie sekotāji.