CIOFF (International Council of Organizations for Folklores Festivals and Folk Art) ir Starptautiskā folkloras festivālu un tautas mākslas organizāciju padome, UNESCO dalīborganizācija.

Tā sastāvā ietilpst 67 Nacionālās sekcijas, 5 asociētie locekļi un 19 korespondētājlocekļi. Ir izveidotas Reģionālās nodaļas.

Kopš 1970.gada CIOFF strādā tradicionālās kultūras aizsardzības, veicināšanas un popularizēšanas labā. CIOFF darbības pamatprincipi ir veicināt un atbalstīt gan biedru, gan citu valstu tradicionālās kultūras daudzveidību – mūzikas, deju, rituālu, tērpu un citu - izpausmju veidu saglabāšanos.
 

CIOFF aktivitāšu lokā ietilpst aptuveni 300 starptautiski folkloras festivāli katru gadu, tai skaitā 24 festivāli bērniem. Tāpat arī notiek regulāras konferences un semināri, līdzdalība UNESCO programmās. Reizi četros gados notiek Folkloriāde. Katru gadu dalībvalstis sanāk CIOFF Vispasaules un Ģenerālās asamblejas kongresos. CIOFF ir milzīga loma pasaules miera stiprināšanā un sadarbības veicināšanā starp dažādu tautu cilvēkiem. CIOFF veicina ne tikai starptautisko, bet sadarbībā ar Nacionālajām sekcijām, arī vietējo, nacionālo festivālu rīkošanu, koordinē dažādu nacionālo tradicionālās kultūras grupu viesošanos citās valstīs.

Arī Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica” ir iekļauts starptautiskajā CIOFF festivālu kalendārā un notiek sadarbība ar citām CIOFF dalībvalstīm.

Materiāls tapis no Guntas Saules intervijas ar LIĀNU OSI un ANDRI KAPUSTU.

Kā veidojās CIOFF Nacionālā sekcija Latvijā?

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” pirmo reizi notika Lietuvā 1987.gadā, Latvijā 1988.gadā, un Igaunijā 1989.gadā. 1989.gada 27. anvārī Tallinā tika pieņemta Deklarācija par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” rīkotāju konsultatīvās padomes vienprātīgu vēlēšanos kopdarboties un starptautiski sadarboties, organizējot folkloras nozares darbu tautu tradicionālās kultūras saglabāšanā, iepazīstināšanā un popularizēšanā atbilstoši CIOFF principiem.

Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” rīkotāji Baltijas valstīs 1989.gada 4.aprīlī Rīgā nodibināja Folkloras asociāciju „Baltica”, tādējādi apvienojoties kopīgai darbībai, lai iestātos CIOFF organizācijā. Balticas Asociācija tika reģistrēta Igaunijā, par tās priekšsēdētāju ievēlēta Ingrīda Rītele (Ingrid Rüütel), kura asociāciju vada arī šobrīd.

1990.gadā ikgadējā CIOFF Kongresā, kas tai gadā notika Izraēlā, un kurā piedalījās Ingrīda Rītele, un Latviju pārstāvēja Arnolds Klotiņš, asociācija “Baltica” tika uzņemta CIOFF organizācijā un līdz ar to trīs Baltijas valstu folkloras festivāla “Baltica” rīkotāji tika atzīti kā patstāvīgi dalībnieki, atdaloties no PSRS pārstāvniecības šajā organizācijā.

Tā Baltijas neatkarība starptautiski tika iezīmēta jau pirms oficiālās Latvijas valsts neatkarības atzīšanas.

1993.gadā CIOFF Kongresā Īrijā, kurā Latviju pārstāvēja E.Melngaiļa Tautas mākslas centra direktora vietniece Liāna Ose, katrai festivāla “Baltica” rīkotāju valstij tika piešķirtas patstāvīgas balsstiesības.

Kā tālāk attīstījās CIOFF Nacionālās sekcijas darbs? Ko tā dara bez festivāla Baltica organizēšanas?

1993.gadā Latvijā ar VTMC atbalstu tika sarīkota arī Ziemeļeiropas sektora valstu pārstāvju sanāksme, kas ik gadus tradicionāli notiek vienā no Ziemeļvalstīm.

No 1997.gada līdz 2002.gadam atbalstu dalībai CIOFF organizācijā sniedza Rīgas domes Kultūras pārvalde, atbalstot arī Rīgas folkloras kopu vadītāju dalību Folkloriādē Japānā 2000. gadā un Folkloriādē Ungārijā 2004.gadā.

2007.gadā Latvijā ar KKF un RD Kultūras departamenta atbalstu tika sarīkota Ziemeļeiropas sektora valstu pārstāvju sanāksme.

Kopš 2009.gada, kad tika nodibināta Latvijas Folkloras biedrība kā nevalstiska organizācija, apvienojot folkloras kopu vadītājus, novadu pārstāvjus un festivāla “Baltica” rīkotājus un turpina pārstāvēt Latviju šajā starptautiskajā organizācijā.

Kāda nozīme ir festivālam, ja tas saņēmis CIOFF sertifikātu?

CIOFF ir pieņemti īpaši noteikumi, kuriem piemērojas visas dalībvalstis. Galvenais princips ir tāds, ka viesojoties kādā ārvalstī, nav nepieciešams garantēt tās valsts grupas uzņemšanu pie sevis. CIOFF festivālos rīkotāji nodrošina visus ārvalstu dalībniekus ar naktsmītnēm, ēdināšanu un lokālo transportu. Pašas dalībvalsts pārziņā ir ceļojuma izmaksas uz festivālu un atpakaļ. Parasti CIOFF festivāli norisinās 5 dienas un tajos piedalās vismaz 5 ārvalstu grupas.

Kāda ir CIOFF nacionālās sekcijas loma konkrētajā dalībvalstī?

Pats svarīgākais ir saistīts ar to, ka nacionālā sekcija, būdama neatkarīga institūcija, seko un novērtē, kā valstī tiek saglabāta, aizsargāta un attīstīta tradicionālā kultūra jeb nemateriālais kultūras mantojums. Katru gadu nacionālās sekcijas iesniedz ziņojumu CIOFF organizācijai par svarīgākajiem notikumiem un tendencēm valstī. Lai sekmīgi veiktu šo uzdevumu nacionālā sekcija, protams, sadarbojas ar nozares speciālistiem gan teorētiķiem, gan praktiķiem.

Var teikt, ka CIOFF ir starpnieks pasaules pozitīvās pieredzes pārņemšanai savā valstī tradicionālās kultūras jomā. Iespēju robežās nacionālās sekcijas veicina folkloras grupu un speciālistu starptautisko saziņu un apmaiņu, kā arī rūpējas par tradicionālās kultūras prestižu un atbalstu valsts un pašvaldību līmenī.