Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Talsos mašīnball – kulšen un ballešan Komentēt

2017. gada 9. septembrī no plkst .13:00 Latvijas Lauksaimniecības muzejā notiks īsteni ražas svētki Kurzemē, Talsos “Mašīnball – kulšen un ballešan!”

9. septembris
Talsi
Gunta Saule
, 09.09.2017
lasīt vairāk
Svētki ģimenēm Turaidas pilī Komentēt

6. augustā plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējie svētki ģimenēm “Šodien Turaidas pils pieder bērniem!”, kam šogad izvēlēta tēma “Senie stāsti”.

30. jūlijs, 12:31
Gunta Saule
, 30.07.2017
lasīt vairāk
Tautas lietišķās mākslas izstāde “Latviskais gars” Komentēt
No 14. jūlija līdz 27. augustam Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” būs apskatāma izstāde “Latviskais gars”, kurā apvienojušās visas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studijas, piedāvājot apmeklētājiem kvalitatīvu un daudzveidīgu tautas lietišķās mākslas izstādi.
18. jūlijs, 14:49
Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”
Gunta Saule
, 18.07.2017
lasīt vairāk
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Folklora pirms 120 gadiem un tagad: aizmirsti vārdi un jaunatrastas dziesmas Komentēt

18. martā plkst. 12.00 tikšanās ar folkloras draugu kopu “Savieši” izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā iestāde” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32.

18. marts, 12:00
Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2017
lasīt vairāk
Dūdu darbnīcas Komentēt (6)
2017.gada sākumā plānojam organizēt praktiskās apmācības, kuru laikā interesentiem būs iespēja izgatavot dūdas.
1. janvāris
Drabeši
Gunta Saule
, 01.01.2017
lasīt vairāk
Pirmo bluķi Rīgā vilks Brīvdabas muzejā Komentēt
Bluķa vakars Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 18. decembrī, no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00.
18. decembris, 18:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.12.2016
lasīt vairāk
Aktuāli RSS
I Latgales stāstnieku festivāls. Privātas piezīmes Komentēt drukāt

Gunta Saule, Stāstnieku kustības un I Latgales stāstnieku festivāla dalībniece

No 2016.gada 22.-24.jūlijam Preiļos un Jasmuižā norisinājās pirmais Latgales stāstnieku festivāls kurā man bija tas gods, laime un prieks piedalīties. Un tagad par to, kā man tur gāja, ko dzirdēju, redzēju un piedzīvoju, ir prieks izstāstīt jums. 

Par Latgali, un par stāstiem, par Jasmuižu, Preiļiem un par podniekiem. Par Zemgali, Vidzemi, Kurzemi. Par jautro un nopietno, par seno un par nupat notikušo. Par stāstīšanā talantīgiem un aizrautiem ļaudīm būs šis stāsts. 

Ir noticis pirmais Latgales stāstnieku festivāls. Preiļos. Būs nākamie – bet pirmais vienmēr paliks pirmais un neatkārtojami pirmais. Ar pirmā elpu, garšu un noskaņu. Ar pirmā rūpēm, raizēm un satraukumu. Un ar pirmā prieku un gandarījumu. Laiks iet, bet sajūsma par šo notikumu nemazinās. Tā iespaids paliek, saglabājas, tā atstātās pēdas nezūd, bet ir. Notikums, kurš veidos mūs tālāk.

Latgalieši prot uzņemt ciemiņus, draugus un svētkus. Latgalieši prot svinēt. Tik īpaši kā tieši latgalieši. Tas ir tik zināms un tomēr ir tik labi to sajust un apzināties atkal un atkal, un par to pārliecināties vēl reizi no reizes.

Preiļi un Jasmuiža ir bijuši pirmā Latgales stāstnieku festivāla mājvieta. Viesmīlīga. Tāda, kurā gribēsies atgriezties un pabūt vēl – citos svētkos, citos gadalaikos, citos brīžos. Vietas, kurās paciemoties gribēsies ieteikt citiem. Zaļā pilsēta Preiļi, un vēl zaļāka Jasmuiža – Raiņa “jaunu dienu zeme”.

Sapulcējušies piektdienas, 22.jūlija, pēcpusdienā, - ar sirsnīgiem apskāvieniem, smaidiem un atkal- vai pirmoreiz satikšanās prieku. Man kā bijušās Stāstu bibliotēkas cilvēkam ir milzu prieks būt šai zinošo, stāstu tradīciju kopjošo, veidojošo ļaužu vidū. Man ir prieks, ka še sanāk un satiekas gan bibliotekāri, kuri tur roku uz pulsa savos novados un sauc kopā tos, kuri vēlas un zin stāstīt, gan stāstnieki paši, gan citādi stāstu kopienu līderi un individuālie stāstnieki, kas nav bibliotekāri. Tātad, var teikt, ka visu stāstniecības sociālo slāņu ļaudis. Šāda veida satikšanās vien jau ir ko vērta, jo katrs no mums aizņem un veido kādu īpašu stāstniecības lauciņu un tāda novadu un pieredžu tikšanās bagātina ikvienu no mums un visu stāstniecības kustību kopumā.

Latgales festivālu atklāja tā galvenā rīkotāja, Preiļu bibliotēkas pārstāve Vilhelmīne Jakimova. Stāstniekus un sabraukušos festivāla un UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” Vasaras skolas dalībniekus uzrunāja UNESCO LNK ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika, kura pauda skaistu domu - “Stāstnieks ir tas, kuram ir acis, ausis un sirds”. Pēc atklāšanas uzrunām no festivāla rīkotājiem, mājiniekiem un viesiem, klausījāmies stāstniecības eksperta, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieka un stāstnieka Gunta Pakalna vēstījumu par tēmu “Joku stāsti un anekdotes – latviešu uztveres īpatnības”. Tā svarīgākā atziņa, - tikai par to, par ko mēs varam pasmieties, par to mēs varam runāt arī nopietni. Pēc tam izvērsās anekdošu cīņas starp čiuļiem un čangaļiem “Čiuļs pret čangali – svīd ar jūku”, ko no čiuļu puses kūrēja Guntis Pakalns, bet no čangaļu puses – Dainis Platacis. Bet anekdotes stāstīja visi, kam vien kāda bija prātā.

Tad sekoja Novadu lielīšanās - ķērāmies pie kopīgajām vakariņām, kur katrs no sabraukušajiem piedāvājām ne vien stāstus, bet no groziņiem cēlām laukā arī savesto, savam novadam raksturīgo, cienastu un te visvairāk guvām baudas mūsu garšas kāŗpiņām. 

Stāstu festivāla pirmais atklātais pasākums, “Jautro stāstu un anekdošu vakars”, notika Preiļu jauniešu centrā “Četri” - PAKAC, biedrības "Preiļu alternatīvās kultūras atbalsta centrs“, telpās. Jautrajiem stāstiem un anekdotēm piebalsoja un piespēlēja Līvānu CEIRULEITS, jaukā un aizrautīgā Annas Kārkles vadītā folkloras kopa. Tad nu stāstnieki dabūja ne vien izstāstīt stāstus, bet arī padejot un izkustēties sirsnīgās rotaļdejās. Stāstu aizdarīšana ar dejām, muzicēšanu un dziedāšanu, manuprāt, ir ārkārtīgi jauka prakse, jo tikai stāstot vien un stāstus vien klausoties, var ātri pienākt pagurums, bet uzmanības budināšanai un emociju izkustināšanai reizumis lieti noder tieši dziesmu, deju, rotaļu un instrumentālās folkloras iestarpinājumi. Bet tieši par stāstniecību runājot, jau še mums bija iespēja dzirdēt vietējos stāstniekus – gan jaunāko paaudzi – topošos stāstniekus un patlaban jau esošos ekselentos un dižos smīdinātājus un stāstu ķēniņu un ķēniņieņu kandidātus - Kristianu Plotu, Eviju Bergmani-Sprūdžu, Mārtiņu Upenieku un Raiti Domuļevu, gan vienu no vecākajām vietējām stāstniecēm Broņislavu Gavari. Domājams, Broņislavai stāstīšanas talants ir no Dieva dots, bet aiz cita stāstīšanas prasmēm droši vien stāv milzu darbs, tāpēc šai reizē īpaši daudzināta tika Helēna Ērgle, skolotāja no Vārkavas un bērnu folkloras kopas "Vōlyudzeite" vadītāja. Viņas audzēkņu vidū ir arī mūsu, zemgaliešu, favorīts Kristiāns Plots – fantastisks un brašs stāstnieks. Bet joko un jokainas lietas atgadās ne tikai Latgalē. Arī citiem novadiem te bija, ko sacīt un dabūjām dzirdēt pa jautram stāstam no Kurzemes, Vidzemes un Zemgales. Tā nu vakars ar stāstīšanu, dziedāšanu un dejošanu aizritēja strauji, bet mājās, viesnīcā atgriezāmies krietnā tumsiņā. 

Toties sestdienas, 23.jūlija, rīts jau tūlīt pēc brokastīm mūs aizveda Aizkalnē, jaukā latgaliskām ainavām bagātā pagastā Preiļu pievārtē. Viss sākās ar viesošanos koktēlnieka Staņislava Geidas Cerību mājās. Tēlniekam pašam gan viņa sirmajā vecumā iepriekšējā vakarā bija nācies doties uz slimnīcu, bet rūpes par to, lai mēs uzzinātu visu par šī cienījamā vīra un jāteic, arī viņa dzimtas, veikumu, - par Cerību sākumu un par nesen tapušo Sapņu namiņu, uzņēmās viņa meitas. Un jo īpaši jaunākā, Maija Paegle, kura ir arī Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste. Maijas stāstījums, palīdzot otrai māsai un arī S.Geidas mazmeitai, bija dziļš, sirsnīgs, iedvesmojošs. Ik teikumā jautās patiesa cieņa un mīļums pret dzimto sētu un tēva padarīto. Ik vārdā un darbā sajūtams dzimtas stiprums, viedums un saimniekošanas prasmes. Tikums. 

Tālāk devāmies uz Jasmuižu, kur košu puķu ielokā un senu koku paēnā Jašas upītes krastos, savu gudrību un sen staigātas dzejnieka Raiņa jaunības dienu takas jau kopš 1964.gada glabā viens no Raiņa muzejiem. Muzeja teritorijā ietilpst arī Latgales podniecībai veltīta Izstāžu zāle, kas iekārtota skaisti izremontētā bijušajā muižas govju kūtī. Krēslainajā telpā arī Stāstnieku skolas dalībnieki sanācām noklausīties lekcijas. Par Jasmuižas vēsturi un podniecības vēsturiskajiem eksponātiem un to lomu visā Latgales podniecības attīstības laikā stāstīja muzeja vadītāja Solvita Brūvere. Savukārt par Latgales stāstniecības kustību un tradīcijām vēstīja tradicionālās kultūras biedrības “Aprika” vadītāja Māŗa Mellēna. Kā īpaši ekselentu notikumu gribas nosaukt Latgales stāstnieku festivāla ārzemju ciemiņa Kevina Krisa Grindela (Kevin-Chris Gründel) stāstīto seno, tagadējās Vidusvācijas apvidos dzīvojušās tautas teiku. Stāstu kā sapni. Sen dzīvojušas tautas sapni par noslēpumu. Teiku no vietas, no kuras nāk arī Kevins pats. 

No vieniem sapņiem citos, jaunākos un mūsdienu sapņos un to īstenojumos uzreiz pēc sātīgās pusdienu zupas mūs aiznesa Podnieku stāsti. Tos klausīties sanācām tepat Jasmuižā, pāri upītei, esošās podnieku darbnīcas un cepļa pagalmā. Ar stāstiem par to, kā tikuši līdz podu gatavošanai, virpināšanai un košajiem Latgales keramikas meistardarbiem mums stāstīja dižmeistari – Valdis Pauliņš un Jāzeps Caics. Sirsnīgs pierādījums tam, ka labs podnieks un labs stāstnieks vienā personā ir gluži labi iespējams. Sarunu sirsnīgi vadīja Evija Maļkeviča, kurā arī apvienojas vairākas spējas, prasmes un talanti. Evija ir gan UNESCO LNK Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja, tīkla „Stāstu bibliotēkas” koordinatore un, būdama ar saknēm un sirdi latgaliete, andrupeniete, ir gan kultūras un mākslas biedrības „TERIA LATGOLYS MUOKSLA” vadītāja, viena no Latgales stāstnieku festivāla ierosmes autorēm un rīkotājām, gan jauka stāstniece.

Klausīties stāstu pēc stāsta, turēt vaļā ausis un sirdi – tāda ir tā stāstnieka būtība un sūtība. Bet, noklausījušos Podnieku sapņu stāstos, mūs uz dančiem un rotaļām aicināja Riebiņu vidusskolas bērnu folkloras kopa JUMALĀNI abu sirsnīgo skolotāju Ārijas Bergmanes-Sprūdžas un Ritas Pudānes vadībā. Gan zināmas, gan mazāk zināmas rotaļas un danči tika izdancoti un izspēlēti stāstniekiem un pašiem par prieku. Pēc garākas sēdēšanas izlocīt kājas Jasmuižas pļavā bija gana liels prieks un baudījums.

Un tad jau bija laiks posties un gatavoties šīsdienas un varbūt arī visa Latgales Stāstu festivāla dižnotikumam, Stāstnieku lielajam pasākumam tepat Jasmuižas estrādē. Tas bija Stāstu vakars “Lobam lobs stuosts”, kurš sākās ar vietējo, latgaliešu stāstnieku stāstiem – ar jau iepriekš dzirdētajiem un satiktajiem – vāŗkaviešiem Broņislavu Gavari un Kristiānu Plotu. un arī ar citiem. Latgaliešu stāstus stāstīja arī Trifina Ovčiņņikova (Audriņi), Anita Rutule (Nagļi) un Andris Čakāns (Rugāji). Stāstos un izdarībās izdižojās arī citu Latvijas novadu pārstāves - vidzemnieces Aelita Punkstiņa (Ēvele), Agita Lapsa (Valmiera), Agrita Gruzdiņa (Ķoņi) un Sanda Salmiņa (Cēsis), zemgalietes Aelita Ramane (Pilsrundāle), Inese Bērziņa (Bauska), Sandra Kazimiraite (Aizstrautnieki Dobeles novadā), Gunta Saule (Ķekava-Katlakalns) un kurzemnieces Aija Kaminska un Ārija Klēvere (Ventspils) un Inga Brūvere (Kuldīga). Vakaru kuplināja tuvējās folkloras kopas – “Rūtoj” Ilzes Rožinskas vadībā no Preiļu Valsts ģimnāzijas un Rēzeknes “Vīteri” (vadītāji Sandra Stare, Einārs Lipskis un Leila Rasima). Īpaši citu starpā ar savām apdziedāšanas dziesmām izcēlās Upmalas folkloras kopa “Vecvārkava”. Noslēgumā Aija Kaminska ar aizkustinošu stāstu par dzimtas relikviju – kādu Latgales māla podu – to dāvināja muzejam “Jasmuiža” un tad jau skanēja visu – gan dalībnieku, gan klausītāju kopīgi dziedātā stāstnieku kustības himna “Tai zemei vaj'g lietu”. 

Iedvesmojušies par tik brīnumainu tikšanos, atgriezušies naktsmītnē, vairāki stāstnieki nevarēja vis rimti doties pie miera, bet sapulcējās iepriekšneparedzētā “afterpārtijā” - te mazāk sprēgāja stāsti, bet vairāk gandrīz eksistenciālas un filozofiskas ugunīgas pārrunas teju līdz četriem rītā.

Festivāla pēdējā diena, svētdiena, 24.jūlijs, tāpat atausa gana agri. Preiļu Galvenajā bibliotēkā vecāki ar bērniem sanāca uz pasākumu „Mazi stāsti no lieliem stāstniekiem”. Tajā UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” stāstnieces Inguna Radziņa (Jūrmala-Dubulti), Inga Brūvere (Kuldīga) un Vidzemes stāstnieku skolas pārstāve Sanda Salmiņa (Cēsis), stāstīja stāstus bērniem.

Savukārt pārējie stāstnieki pulcējās praktiskās nodarbībās un aizrautīgi piedalījās Vidzemes stāstnieku kopienas sagatavotā spēlē – zīmējām un uzbūrām ozolu un apdziedājām to ar ozola dziesmām. Savukārt Guntis Pakalns bija sarūpējis Stāstu stāstīšanu ar spēli lomās-dialogos, - tas veiksmīgi iedvesmoja mūsu stāstīšanas prasmes.

Svarīga jau allaž šādos pasākumos ir atgriezeniskā saite, kas labi kalpo arī kā festivāla noslēgums. Tam noder izvērtēšanas sarunas, kur katrs dalāmies iespaidos, pateicībās, ieteikumos, padomos, no kuriem katrs gūstam pieredzi savus pasākumus rīkojot un stāstniekus kopā saucot. Un katrs zinām, ka tādi mums būs - vietējie stāstu pasākumi un stāstnieku tikšanās bibliotēkās, novadu kultūras namos un citviet, un arī Stāstu festivāli novados. Šī tradīcija iet plašumā un aug kuplumā. Un Stāstu festivāli, kas Latvijā tiek rīkoti, lai veicinātu stāstniecības tradīcijas, kā nozīmīgas nemateriālā kultūras mantojuma daļas, saglabāšanu, nupat jau aptver gandrīz visu Latviju. Īpaši tiek izcelta katra lielnovada, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales, kultūrtelpas tāpatību. Tāpēc šogad aprīļa beigās Stāsnieku festivāls aizvadīts Kuldīgā, jūlijā - Preiļos, Pilsrundālē iecerēts 23.-25. septembrī un Valmierā 7.-9. oktobrī.  

Pirmo Latgales stāstnieku festivālu „Omotu stuosti” rīkoja UNESCO LNK, Preiļu novada dome, Preiļu Galvenā bibliotēka, tradicionālās kultūras biedrība „Aprika” sadarbībā ar Aizkalnes tautas namu, Preiļu jauniešu centru „Četri”, Raiņa muzeju „Jasmuiža”, kultūras un mākslas biedrību „TEIRA LATGOLYS MUOKSLA”, vietējām pašvaldībām (Līvānu novads, Rugāju novads, Riebiņu novads, Rēzeknes novads, Vārkavas novads), kā arī ar zemnieku saimniecības „Juri”, tirdzniecības centra „Ūga”, SIA "Sātys" un citu labvēļu atbalstu.

Fotogalerija - http://www.folklorasbiedriba.lv/galerija/foto-galerijas/i-latgales-stastnieku-festivals/2284/

Foto: Ilona Skorodihina, Igors Pilčs, Ina Rusiņa, Evija Maļkeviča

Vairāk: http://www.stastubibliotekas.com/news/preilos-un-jasmuiza-aizvadits-pirmais-latgales-stastnieku-festivals-omotu-stuosti/

Par stāstnieku kopienām un kustību arī šeit - http://stastnieki.mozello.lv/


 
Komentāri
Pievienoja: Vilhelmīne @ 29.07.2016. 22:09
Paldies, Gunta! Ļoti izsmeļoši! Priecājos, ka tev patika!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani
SALA MĒNESIS

Nogodēju rudzus, miežus,
Nogodēju apinīšus,
Aizasēdu aiz galdiņa
Rudentiņu godināt.


.>>><><<<

Latvijas Mūzikas informācijas centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu jau DIVPADSMITO!!! reizi organizē stendu pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX, kas notiks no 25. līdz 29. oktobrim notiks Polijā – Katovicē. Arī šogad Latvijas folkloras kustības dalībnieki ir aicināti pārstāvēt savu organizāciju vai mūziķu apvienību (vai arī piedalīties individuāli) šajā tradicionālās un pasaules mūzikas forumā, strādājot Latvijas stendā. Pilnu gadatirgus pasākumu programmu un detalizētu informāciju varat aplūkot šeit: https://www.womex.com/

Sīkāka informācija par līdzdalību Latvijas stendā - LMIC