Aktuāli RSS
NVO un tautas muzikantu tradīcija Latvijā. Projekta īstenošana Komentēt drukāt



Gunta Saule, Latvijas Folkloras biedrība

Laikā no 2012.gada marta līdz 2012.gada novembrim „Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība” sadarbībā ar tradicionālās kultūras biedrību „Aprika” un „ Tautas muzikantu biedrību” īstenoja Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētu projektu „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā.”
 

Saskaņa ar projektā iecerēto, tā laikā tika veikts detalizēts pētījums par kopējo nozares stāvokli – resursiem, sarežģijumiem un iespējām, lai veicinātu tradicionālās kultūras, it īpaši muzicēšanas pieejamību vispārējās un kultūrizglītības sistēmā, kā arī kultūras darbā kopumā. Tātad, lai ikviens Latvijā skolu beigušais tiktu vismaz vispārēji iepazīstināts ar latviešu muzikantu kultūras tradīciju, lai veicinātu un vairotu iespējas mūzikas skolās apgūt tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, manieres un repertuāru, lai veicinātu tradicionālās muzicēšanas kā pieprasīta kultūras produkta pieejamību, lai vairotu iespējas praktizēt tradicionālo muzicēšanu kultūras iestādēs. Lai meklētu sarežģījumu risināšanas modeļus, iepazītu attiecīgās nozares stāvokli ES dalībvalstīs, izzinātu NVO un valsts institūciju sadarbības pozitīvo pieredzi.

Neapšaubāmi ieguvēji projektu īstenojot bija vairākas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, uzturēšanā un kopšanā darbojošās nevaldības organizācijas, kuŗas projekta ietvaros saņēma padomdevēju atbalstu, palīdzību un ieteikumus sadarbības projektu veidošanai un finansējuma piesaistei dažādos projektu konkursos, tostarp ES fondu finansējumam. Šīs konsultācijas koordinēja  projekta īstenošanā iesaistītais, arī projektu rakstīšanā pieredzējušais, tāpat arī tradicionālās kultūras, muzicēšanas un izglītības jomā gana zinošais Pēteris Jansons. Projekta īstenotāji gan būtu vēlējušies lielāku atsaucību no potenciālajiem projektu rakstītājiem, jo nebūt ne visas iespējas konsultāciju sniegšanā projektu rakstītājiem tika izsmeltas. 

Izmantojot Pārdaugavas tautas mūzikas biedrības izveidoto instrumentu būves darbnīcu Krapē tiek nodrošināts vairāku tautas instrumentu – cimboles, pogu cītaras un koka stabules, perspektīvā arī citu instrumentu – izgatavošanas iespējas. Kā pastāstīja projekta līdzdalībnieks Ilmārs Pumpurs, šobrīd ir veikts darbs pie  mūzikas instrumentu dizaina un izgatavošanas tehnoloģiju izstrādes, - ir izveidots mūzikas instrumentu izgatavošanas apraksts, lai ikkatrs, kam par to ir interese pēc sagatavotā apraksta un pieredzējuša instrumentu gatavošanas meistara vadībā spētu izgatavot savu mūzikas instrumentu. Tas veicinās to pieejamību un praktisko lietošanu mūsdienu situācijā, kad nepieciešamība pēc tradicionālajiem mūzikas instrumentiem aug.

Kā sarunā pavēstīja projekta līdzdalībnieks, Krapes tautas mūzikas instrumentu izgatavošanas darbnīcas veidotājs, Ilmārs Pumpurs, tas ir milzīgs ieguvums patlabanējā situācijā, jo šāda veida darbnīcu Latvijā ir maz, lai pat neteiktu, ka tāda ir pašlaik vienīgā. Tā faktiski ir gatava darbam un amatnieki, mūzikas instrumentu izgatavotāji, kuŗiem ir sava pieredze, zināšanas un iemaņas, var šeit nākt un gatavot mūzikas instrumentus atbilstoši izstrādājiem aprakstiem. Lai saglabātos tradīcija, izveidotie instrumentu apraksti gan ir jāievēro instrumentus gatavojot. Gatavotājiem nepieciešami vienīgi pašiem savi materiāli, no kā instrumentus veidot. Šī darbnīca ir laba pamatbāze tālākai darbībai un jaunu projektu izstrādei.

Projekta ietvaros ir notikuši četri semināri: „Tradicionālās kultūras iespējas valsts kultūrpolitikā un izglītībā”, „Tradicionālās kultūras apgūšanas un pārmantošanas aktuālās problēmas bērnu un jauniešu folkloras kopās: pieredze, izglītība, attīstība. NVO iespējas tradicionālās kultūras apgūšanas un pārmantošanas veicināšanā“, “Tradicionālās mūzikas iekļaušanās kultūras darbā. Mūsdienu situācija un sadarbības iespējas” Rīgā un Saldū seminārs par tēmu “Tradicionālā mūzika. NVO iespējas nozares attīstībā”, kā arī projekta noslēguma konference. 

Šajos semināros NVO pārstāvji un tradicionālās muzicēšanas kultūras izzināšanā, attīstībā un pilnveidošanā iesaistīto un ieinteresēto citu nozaru pārstāvji, kā arī citas valsts kultūrpolitikas iespējās un aktualitātēs , un interešu izglītībā ieinteresētās personas  tika iepazīstinātas ar plānoto pētījumu rezultātiem un kopīgi izstrādāts rīcības plāns tālākai aktīvai NVO līdzdalībai nozares attīstībā. Plāna realizācijai tika noslēgts sadarbības Memorandu ar Ministru kabinetu.

Ar saviem tematiskajiem priekšlasījumiem šajos semināros piedalījās nozares speciālisti – gan praktiķi Iveta Dukaļska, Pēteris Jansons, Ilmārs Pumpurs, Sarma Ūpe, gan valdības organizāciju – Kultūras un Izglītības ministriju un to saistīto valsts organizāciju pārstāvji Dace Melbārde, Signe Pujāte, Agra Bērziņa, Ģirts Kinzulis un citi.

Milzu darbu veikusi Māra Mellēna, kuŗa projekta ietvaros veikusi pētījum par tematu Nemateriālais kultūras mantojums un mūsdienu izglītība: tradicionālās kultūras iespējas interešu izglītībā. Mums daudziem šķiet, ka iespējas nodarboties ar tradicionālo muzicēšanu ir gana plašas un daudzveidīgas. Bet, protams, mēs vienmēr varam vēlēties vairāk, mēs varam vēlēties daudzveidīgāk un labāk. Mēs varam vēlēties vairāk radošuma saglabājot ne tikai stabilu tradīcijum, bet tradīcijas kodolu saturot, tomēr būtu radoši  Vēlme un nepieciešamība ir arī pēc jauniem un talantīgiem skolotājiem. Tas veicinātu gan nozares tālāku dzīvošanu, gan arī tās attīstību. Var dēvēt par nostaļģiju ilgas pēc Jauniešu folkloras nometņu atjaunošanas. Tomēr tā nav tikai nostaļģija, jo tikai tagad un pamazām mēs varam sākt novērtēt tajās veiktā un notikušā rezultātus - ir izauguši bērni, kas tajās kopā ar vienaudžiem gudru un atsaucīgu pedagogu vadībā guvuši daudz vērtīga, ko pēcāk izmantojuši savā tālākajā dzīvē un darbībā tradīcijas piedzīvošanā. Lai saikne un nākotnes pavedieni nesatrūktu, jāpilnveido arī darbība šai jomā. Protams, ar atzinību ir novērtēats gan jau vairakkārtējās Jauniešu Etnodienas dažādos Latvijas novados, gan arī sasniegumi, kuŗi pamazām jūtami no J.Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas nodaļas studentu darba. Ar Pētījumu kopumā variet iepazīties Pārdaugavas Tautas mūzikas biedrības e-vietnē.

Kopējais ieguvums no projekta īstenošanas gan ir jau pamanāms, gan arī vēl tikai būs pamanāms, jo šis projekts būtībā ir kā daži soļi, daži pakāpieni no tālāka ceļa, - balstoties jau paveiktajā būs vieglāk risināt sasāpējušas problēmas tālāk - gan attīstī mūzikas instrumentu būvi, gan pilnveidot skolu mācību programmas - gan vispārizglītojošās , gan mūzikas skolās, lai mazinātu tādas situācijas, kādas reizumis un itin bieži sastopamas pašaik - ka talantīgi un visnotaļ muzikāli bērni un jaunieši spēj nospēlēt vissarežģītākos akadēmiskās mūzikas skaņdarbus pēc notīm, lasot no lapas, bet visvienkāršāko tradicionālo melodiju pēc dzirdes - nekā. Tikšanās semināros noderēja arī pašiem muzikantiem - folkloras kopu un nevaldības organizāciju vadītājiem un dalībniekiem, jo viena no lietām šais semināros bija ne tikai jau apzināto problēmu risinājumu meklējumi, bet arīdzan jaunu vai līdz šim neaktualizētu sarežģījumu aktualizēšana.

Projektu 92,07% apjomā finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts Kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.









 

Komentāri
Pašlaik nav neviena komentāra!
Mans komentārs
Vārds:
Epasts:
WWW:
Komentārs:
 
atcerēties mani

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS