Andris Kapusts

Veicināt sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām ir viens no galvenajiem Latvijas Folkloras biedrības darba uzdevumiem. Pēdējos gados, pateicoties pieejamākai un atklātākai saskarsmei ar sabiedrību, pilnveidojas sadarbība ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldi.

Otrdien, 29. martā notika Latvijas Folkloras biedrības un Kultūras pārvaldes vadītāju un darbinieku tikšanās. No LFB puses sanāksmē piedalījās valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts, biroja un projektu vadītāja Jelena Jekimova, tradicionālās kultūras pētniece, filosofe Aīda Rancāne. No pašvaldības puses piedalījās Kultūras pārvaldes priekšniece Dzidra Šmita, kā arī nodaļu vadītāji un atbildīgie darbinieki Ludmila Levite, Dzintra Oga-Vasule, Ilona Vanadziņa, Guntars Kambars, Arnis Miltiņš. Sanāksmē piedalījās arī Liāna Ose, kas vienlaicīgi pārstāvēja gan biedrību, gan pašvaldību.

Galvenie sarunas temati sekojoši:

1. Folkloras kopas darbības mērķi un uzdevumi mūsdienu kultūrtelpā - starptautiskais, Latvijas un Rīgas mērogs.

2. Tradicionālās kultūras pasākumi pilsētvidē mūsdienās - mērķi, funkcijas, izaicinājumi.

3. Latvijas Folkloras biedrības un Rīgas IKSD Kultūras pārvaldes sadarbības perspektīva.

4. Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2012" Rīgā.

Tikšanās laikā, kas pusotras stundas garumā aizritēja savstarpējās sapratnes un labvēlības gaisotnē, tika saskaņoti viedokļi par vairākiem nozīmīgiem teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem, kā arī iezīmēti turpmākās sadarbības modeļi.

Abas puses apstiprināja izpratni un pārliecību par folkloras kopu misiju mūsdienu sabiedrībā, kas ietver sevī gan tradīciju saglabāšanas un mākslinieciskās jaunrades, gan arī izglītojošo faktoru. Tas nozīmē, ka folkloras kopu izpausmes dažādos sarīkojumos mūsdienu pilsētvidē ir jāīsteno īpaši uzmanīgi un profesionāli mērķtiecīgi. To izteica kopīgi definēta tēze „Nav sliktu folkloras kopu, bet ir svarīgi, lai tās paustu savas prasmes pareizajā vietā un īstajā laikā.” Savukārt gan pasākumu rīkotāji, gan paši dalībnieki ir atbildīgi, lai rezultāts tiktu sasniegts kvalitatīvi.

Biedrības pārstāvji īsumā raksturoja folkloras kopas darbības pamatprincipus un patreizējās dominējošās tendences saskarsmē ar sabiedrību. Kā galvenais akcents šeit tika minēts aiz vien pieaugošais pieprasījums līdzdalībai ģimeņu godos – kāzās, krustabās, bērēs, kā arī gadskārtu svētkos dažādos darba kolektīvos. Savukārt pašvaldības pārstāvji akcentēja folkloras kopu pienesuma nozīmību dažādos pilsētas pasākumos, uzrādot arī ar to saistītās problēmas. Īpaši tika norādīts uz nopietna dialoga nepieciešamību ar svētku producentiem pasākuma sagatavošanas stadijā.

Tika nolemts arī turpmāk uzturēt aktīvu dialogu. Latvijas Folkloras biedrība no savas puses sagatavos sadarbības plānu turpmākajiem trīs gadiem, kas ietvers gan tradicionālos, gan arī cita veida kultūrizglītojošos pasākumus Rīgā. Sarunas noslēgumā ar Kultūras pārvaldes Kultūras stratēģijas un procesa nodaļas darbiniekiem tika pārrunāti konkrēti jautājumi par 2011. gada pasākumu organizēšanu.