Rīgas Latviešu biedrības namā 2012. gada 1. decembrī jau sešpadsmito reizi notika stāstnieku konkurss „Teci, teci, valodiņa”. Tajā piedalās bērni un jaunieši no Latvijas folkloras kopām, kā arī citi jaunie stāstnieki, kuri novadu pusfinālos izcīnījuši tiesības piedalīties finālā. Ceturtdaļfinālos skolās un folkloras kopās piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku. 14 novadu pusfinālos tiesības piedalīties finālā nopelnīja un Rīgā ieradās 99, vēl 7 sacentās par Stāstnieku ķēniņa titulu.

Guntis Pakalns, Latviešu folkloras krātuve

Katram stāstniekam 5 minūtēs jāpieteic sevi, jāizstāsta pasaka, gadījums no dzīves un anekdote (vai ātrruna jeb cits īss stāstījums). Šogad noteikumos bija dažas būtiskas izmaiņas, tai skaitā – vecākās grupas stāstniekiem tika dota lielāka iespēja izvēlēties stāstus un priekšnesuma veidu, ko gan tikai retais izmantoja. (Nolikums atrodams šeit: http://visc.gov.lv/intizglitiba/folklora.html)

Stāstnieki sacentās vienlaikus divās zālēs. Jaunākajā grupā Mazā stāstnieka nosaukumu ieguva 9, Lielā – 33 un Dižā – 15, vecākajā grupā (no 12 gadu vecuma) bija 18 lielie un 24 dižie stāstnieki. Konkursā piedalījās 48 zēni un 68 meitenes. Visvairāk dalībnieku bija no 4. klases – 17; no 1. – 4, no 2. – 10, no 3. – 14, no 5. un 7. – pa 13, no 6. – 15, no 8. – 5, no 9. – 10, no vecākām klasēm – tikai 5.

Tie konkursa dalībnieki, kas vismaz trīs reizes Rīgā nopelnījuši Dižā stāstnieka nosaukumu, iegūst tiesības sacensties par Stāstnieku ķēniņa titulu. Katru gadu Ķēniņu cīņai ir īpaši uzdevumi. Šogad tie bija četri: 1) trijās minūtēs izstāstīt pasaku un/vai gadījumu; 2) sacerēt un izstāstīt pasaku, kurā pieminēti 5 vārdi, kas tika iepriekš paziņoti; 3) sacenšanās spoku stāstu un anekdošu stāstīšanā; 4) iejūtoties kāda pasaku varoņa lomā, teikt uzrunu stāstnieku konkursa dalībniekiem.

Šoreiz šajā sacīkstē piedalījās septiņi dalībnieki: Rihards Gaulis (10 gadi, Ata Kronvalda Durbes vidusskolas 4. klase), Daniels Kazuševs (11 gadi, 5. klase, Dricānu vidusskolas folkloras kopa „Driceiši”), Edgars Jansons (12 gadi, 6. klase, Ventspils Jaunrades nama folkloras kopa „Rotaļnieks”), Armands Ivulāns (13 gadi, 7. klase, Nautrēnu vidusskolas folkloras kopa „Rogovka”), Jēkabs Apfelbergs (14 gadi, Cesvaines vidusskolas 8. klase), Anete Kāle (14 gadi, Grobiņas ģimnāzijas 8. klase) un Līva Kukle (16 gadi, Ventspils 1. ģimnāzijas 10. klase). Stāstnieku ķēniņa un ķēniņienes titulus ar nelielu pārsvaru izcīnīja Anete Kāle (viņu sagatavojusi skolotāja Ināra Ventaskraste) un Edgars Jansons (folkloras kopas vadītāja Ināra Salava). Apsveicam!

Konkursu vērtē žūrija, kurā piedalās cilvēki ar pieredzi stāstniecībā, stāstu pētīšanā vai žurnālistikā, kā arī iepriekšējo gadu ķēniņi, ja viņi turpina darboties kā stāstnieki. Pēc konkursa žūrijas dalībnieki savus vērtējumus un padomus iesniedz arī rakstveidā. Visus šos gadus stāstnieki tiek dokumentēti video ierakstā, kas pēc tam ir pieejams izvērtēšanai, izpētei un apmācībai.

Kopš pirmā stāstnieku konkursa 1997. gadā – kurā arī šī teksta rakstītājam bija laime būt klāt un kopā ar Māru Mellēnu izdomāt šī konkursa modeli – esam Rīgas Latviešu biedrības namā noklausījušies vairāk nekā tūkstoti jauno stāstnieku. Pateicoties konkursam, katru gadu Latvijā ir simtiem bērnu un jauniešu, kas ir iemācījušies vismaz vienu pasaku, kas prot pastāstīt par interesantiem notikumiem savā vai savu vecāku un vecvecāku dzīvē, kas zina anekdotes un kam ir pieredze to visu pastāstīt publiskā pasākumā.

Paldies folkloras kopu vadītājām, kas ir noticējušas, ka prasme stāstīt ir nepieciešama katram folkloras kustības dalībniekam, ka senās stāstīšanas tradīcijas iespējams turpināt mūsdienu apstākļos un ka bērni ir nozīmīgs spēks latvisko tradīciju saglabāšanā. Paldies atbalstītājiem – VKKF par finansējuma piešķīrumu, daudzajiem labvēļiem par dāvinātajām balvām (grāmatām, saldumiem, segām, rotaļlietām, pusdienu zupu utt.), Rīgas Latviešu biedrībai par iespēju izmantot tās resursus, konkursa organizētājiem novados un Rīgā, brīvprātīgajiem palīgiem, žūrijai, kas izturēja ilgās stundas, skolotājiem, vecākiem un pašvaldībām, kas palīdzēja bērniem sagatavoties konkursam un atbraukt uz Rīgu. Kopā mēs esam stipri, droši un mierīgi.

Jaunie stāstnieki nākošreiz tiksies Rīgas Latviešu biedrībā 1. aprīlī Anekdošu konkursā. Bet stāstīšanas prasmes var izkopt tikai tad, ja tiek stāstīts pietiekami bieži un dažādās situācijās, ja tiek meklētas iespējas ne tikai stāstīt, bet arī klausīties stāstu zinātājus, ja veidojas stāstnieku kopienas. Stāstnieku konkurss ir tikai viens no veidiem, kā turpināt un uzturēt dzīvas tradīcijas, tā nolūks ir veicināt stāstīšanu visdažādākajās ikdienas situācijās, izkopt prasmi saredzēt stāstu spēku un stāstīšanas nozīmīgumu, lai dzīvi padarītu labāku un priecīgāku, lai mēs vieglāk saprastos un nejustos vientuļi garajā paaudžu virknē, kas savieno pagātni ar nākotni.

Stāstu konkursa Teci, teci, valodiņa 2012.gada konkursa attēlu krājums skatāms šeit: http://failiem.lv/u/zyqjipi?grid=1