Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Folkloras kopu pasākumi
Kokneses Ziņģe Komentēt
ZIŅĢĒTĀJU UN STĀSTNIEKU VAKARS
2017. gada 8.aprīlis, plkst.15.00
Kokneses kultūras nams


Kokneses folkloras kopa „Urgas”, kas dibināta 2005.gadā ar ziņģēšanas tradīciju pirmoreiz iepazinās Viļānos. „Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos ir ziņģu dziedāšanas un stāstu stāstīšanas iedvesmotājs, kas arī koknesiešus pamudinājis saukt visus ziņģētājus un stāstniekus kopā. 2017.gadā "Kokneses Ziņģe" notiek jau 6.reizi
8. aprīlis
Koknese
Gunta Saule
, 08.04.2017
lasīt vairāk
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs atklāj apmeklētājiem restaurēto Liepājas ostas noliktavu Komentēt (1)

Piektdien, 24. martā plkst. 14.00 Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā notiks restaurētās Liepājas ostas noliktavas “Bezdelīga” atklāšana.

24. marts, 14:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 24.03.2017
lasīt vairāk
Folklora pirms 120 gadiem un tagad: aizmirsti vārdi un jaunatrastas dziesmas Komentēt

18. martā plkst. 12.00 tikšanās ar folkloras draugu kopu “Savieši” izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā iestāde” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32.

18. marts, 12:00
Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2017
lasīt vairāk
Dūdu darbnīcas Komentēt (1)
2017.gada sākumā plānojam organizēt praktiskās apmācības, kuru laikā interesentiem būs iespēja izgatavot dūdas.
1. janvāris
Drabeši
Gunta Saule
, 01.01.2017
lasīt vairāk
Pirmo bluķi Rīgā vilks Brīvdabas muzejā Komentēt
Bluķa vakars Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 18. decembrī, no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00.
18. decembris, 18:00
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.12.2016
lasīt vairāk
Grupa “DABA SAN” aicina uz muzikālo “PUZURPASAKU” Komentēt (2)

Ieskandinot vienus no lielākajiem Saules godiem, postfolkloras grupa “Daba San” aicina apmeklēt ikgadējo muzikālo Ziemassvētku stāstu “Puzurpasaka”. Koncerts notiks ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 19.00 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1.

15. decembris, 19:00
RTU Mazajā zālē
Gunta Saule
, 15.12.2016
lasīt vairāk
“Skaņumāja” aicina uz koncertu Madlienas tautas namā Komentēt

Sestdien, 10. decembrī plkst. 18.00 Madlienas Tautas namā notiks biedrības “Skaņumāja” rīkoto tradicionālās mūzikas instrumentu spēles kursu noslēguma koncerts. Ieeja bez maksas!

10. decembris, 18:00
Gunta Saule
, 10.12.2016
lasīt vairāk
Decembra sākumā īpaši tiks godināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana Komentēt



Sestdien, 3. decembrī 18.00, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Rekovā notiks vairākiem tradicionālajā kultūrā svarīgiem notikumiem bagāts pasākums – Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētki “Dzīdat, meitas, kū gaidat!”,
kuros tiks izzināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana, prezentēts jauns izdevums “Škilbanu sīvas”, svinēta Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa 35 gadu jubileja un arī pirmo reizi publiski atrādīts īpaši etnogrāfiskajam ansamblim veidots videoklips.

3. decembris
Rekova
Gunta Saule
, 03.12.2016
lasīt vairāk
Tradīciju pasākumu cikls “Līvu diena” veļu laika noskaņās Komentēt
Šo svētdien, 6. novembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29a, turpināsies tradīciju pasākumu cikla “Līvu diena” otrā sezona.
6. novembris, 12:00
Kultūras un tautas mākslas centrs Ritums
Gunta Saule
, 06.11.2016
lasīt vairāk
„ĢITĀRISTU SESIJAs – 2016” Komentēt
norisināsies no 23. līdz 28.oktobrim Praulienas skolā


Dienas kārtība: 8.00 mošanās; 8.30 brokastis; 9.30 vingrošana, rīta info aplis; 10.00-13.00 nodarbības grupās; 14.00 pusdienas; 15.00 meistarklases; 19.00 vakariņas; 20.00 - 23.00 dziedāšana, koncerti, jamsession; 24.00 miers
No 23. līdz 28. oktobrim
Prauliena
Gunta Saule
, 23.10.2016
lasīt vairāk
Aktualitātes
Saskaņojumus un rekomendācijas līdzdalībai CIOFF festivālos ārvalstīs var saņemt sazinoties ar CIOFF Latvijas nacionālās sekcijas vadītāju Liānu Osi.
CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija – CIOFF National Section of Latvia

CIOFF (International Council of Organizations for Folklores Festivals and Folk Art) ir Starptautiskā folkloras festivālu un tautas mākslas organizāciju padome, UNESCO dalīborganizācija.

Tā sastāvā ietilpst 67 Nacionālās sekcijas, 5 asociētie locekļi un 19 korespondētājlocekļi. Ir izveidotas Reģionālās nodaļas.

Kopš 1970.gada CIOFF strādā tradicionālās kultūras aizsardzības, veicināšanas un popularizēšanas labā. CIOFF darbības pamatprincipi ir veicināt un atbalstīt gan biedru, gan citu valstu tradicionālās kultūras daudzveidību – mūzikas, deju, rituālu, tērpu un citu - izpausmju veidu saglabāšanos.

CIOFF aktivitāšu lokā ietilpst aptuveni 300 starptautiski folkloras festivāli katru gadu, tai skaitā 24 festivāli bērniem. Tāpat arī notiek regulāras konferences un semināri, līdzdalība UNESCO programmās. Reizi četros gados notiek Folkloriāde. Katru gadu dalībvalstis sanāk CIOFF Vispasaules un Ģenerālās asamblejas kongresos. CIOFF ir milzīga loma pasaules miera stiprināšanā un sadarbības veicināšanā starp dažādu tautu cilvēkiem. CIOFF veicina ne tikai starptautisko, bet sadarbībā ar Nacionālajām sekcijām, arī vietējo, nacionālo festivālu rīkošanu, koordinē dažādu nacionālo tradicionālās kultūras grupu viesošanos citās valstīs.

Arī Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica” ir iekļauts starptautiskajā CIOFF festivālu kalendārā un notiek sadarbība ar citām CIOFF dalībvalstīm.

Materiāls tapis no Guntas Saules intervijas ar LIĀNU OSI un ANDRI KAPUSTU.

Kā veidojās CIOFF Nacionālā sekcija Latvijā?

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” pirmo reizi notika Lietuvā 1987.gadā, Latvijā 1988.gadā, un Igaunijā 1989.gadā. 1989. gada 27. janvārī Tallinā tika pieņemta Deklarācija par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” rīkotāju konsultatīvās padomes vienprātīgu vēlēšanos kopdarboties un starptautiski sadarboties, organizējot folkloras nozares darbu tautu tradicionālās kultūras saglabāšanā, iepazīstināšanā un popularizēšanā atbilstoši CIOFF principiem.

Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” rīkotāji Baltijas valstīs 1989.gada 4.aprīlī Rīgā nodibināja Folkloras asociāciju „Baltica”, tādējādi apvienojoties kopīgai darbībai, lai iestātos CIOFF organizācijā. Balticas Asociācija tika reģistrēta Igaunijā, par tās priekšsēdētāju ievēlēta Ingrīda Rītele (Ingrid Rüütel), kura asociāciju vada arī šobrīd.

1990. gadā ikgadējā CIOFF Kongresā, kas tai gadā notika Izraēlā, un kurā piedalījās Ingrīda Rītele, un Latviju pārstāvēja Arnolds Klotiņš, asociācija “Baltica” tika uzņemta CIOFF organizācijā un līdz ar to trīs Baltijas valstu folkloras festivāla “Baltica” rīkotāji tika atzīti kā patstāvīgi dalībnieki, atdaloties no PSRS pārstāvniecības šajā organizācijā.

Tā Baltijas neatkarība starptautiski tika iezīmēta jau pirms oficiālās Latvijas valsts neatkarības atzīšanas.

1993. gadā CIOFF Kongresā Īrijā, kurā Latviju pārstāvēja E.Melngaiļa Tautas mākslas centra direktora vietniece Liāna Ose, katrai festivāla “Baltica” rīkotāju valstij tika piešķirtas patstāvīgas balsstiesības.

Kā tālāk attīstījās CIOFF Nacionālās sekcijas darbs? Ko tā dara bez festivāla Baltica organizēšanas?

1993.gadā Latvijā ar VTMC atbalstu tika sarīkota arī Ziemeļeiropas sektora valstu pārstāvju sanāksme, kas ik gadus tradicionāli notiek vienā no Ziemeļvalstīm.

No 1997.gada līdz 2002.gadam atbalstu dalībai CIOFF organizācijā sniedza Rīgas domes Kultūras pārvalde, atbalstot arī Rīgas folkloras kopu vadītāju dalību Folkloriādē Japānā 2000. gadā un Folkloriādē Ungārijā 2004. gadā.

2007.gadā Latvijā ar KKF un RD Kultūras departamenta atbalstu tika sarīkota Ziemeļeiropas sektora valstu pārstāvju sanāksme.

Kopš 2009.gada, kad tika nodibināta Latvijas Folkloras biedrība kā nevalstiska organizācija, apvienojot folkloras kopu vadītājus, novadu pārstāvjus un festivāla “Baltica” rīkotājus un turpina pārstāvēt Latviju šajā starptautiskajā organizācijā.

Kāda nozīme ir festivālam, ja tas saņēmis CIOFF sertifikātu?

CIOFF ir pieņemti īpaši noteikumi, kuriem piemērojas visas dalībvalstis. Galvenais princips ir tāds, ka viesojoties kādā ārvalstī, nav nepieciešams garantēt tās valsts grupas uzņemšanu pie sevis. CIOFF festivālos rīkotāji nodrošina visus ārvalstu dalībniekus ar naktsmītnēm, ēdināšanu un lokālo transportu. Pašas dalībvalsts pārziņā ir ceļojuma izmaksas uz festivālu un atpakaļ. Parasti CIOFF festivāli norisinās 5 dienas un tajos ir vismaz 5 ārvalstu grupas.

Kāda ir CIOFF nacionālās sekcijas loma konkrētajā dalībvalstī?

Pats svarīgākais ir saistīts ar to, ka nacionālā sekcija, būdama neatkarīga institūcija, seko un novērtē, kā valstī tiek saglabāta, aizsargāta un attīstīta tradicionālā kultūra jeb nemateriālais kultūras mantojums. Katru gadu nacionālās sekcijas iesniedz ziņojumu CIOFF organizācijai par svarīgākajiem notikumiem un tendencēm valstī. Lai sekmīgi veiktu šo uzdevumu nacionālā sekcija, protams, sadarbojas ar nozares speciālistiem gan teorētiķiem, gan praktiķiem.

Var teikt, ka CIOFF ir starpnieks pasaules pozitīvās pieredzes pārņemšanai savā valstī tradicionālās kultūras jomā. Iespēju robežās nacionālās sekcijas veicina folkloras grupu un speciālistu starptautisko saziņu un apmaiņu, kā arī rūpējas par tradicionālās kultūras prestižu un atbalstu valsts un pašvaldību līmenī.


Ingrīda Rītela (Ingrid Rüütel),
Folkloras Asociācijas „Baltica” prezidente

teksts no: "Baltica `91". Tautas mākslas centrs, 1991.,
vairāk par Ingrīdu Rītelu: vp2001-2006.vpk.ee/en/president/mrs.php,
Fotoportrerts no: www.gossip.ee , aut: Scanpix (Peeter Langovits)]


PIRMAIS Starptautiskais Folkloras festivāls „Baltica” notika 1987.gadā Viļņā, otrais – pēc gada Rīgā. Pirms trešā festivāla Tallinā tā organizētāji nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams izveidot pastāvīgu organizāciju festivālu rīkošanai, lai koordinētu konceptuālo un praktisko problēmu risināšanu, nodrošinātu informācijas apmaiņu un apvienotu Baltijas valstu folkloras kustību pūliņus.

Folkloras asociācija „Baltica” tika nodibināta 1989.gada 5.aprīlī Rīgā, apvienojoties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālajām folkloras biedrībām. Asociācijas mērķis ir saglabāt un popularizēt Baltijas valstu etnisko kultūru. Asociācijas galvenie garba virzieni ir: starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” organizēšana, folkloras pasākumu koordinēšana, informācijas apmaiņa, kā arī starptautisko sakaru veicināšana. Folkloras asociācija „Baltica” pieder pie pirmajām igauņu, latviešu un lietuviešu kopīgajām organizācijām, kas izveidotas, lai oficiāli apvienotu spēkus mērķa sasniegšanai. Kopīgi bija arī vieglāk nodibināt tiešus sakarus ar folkloras organizācijām pasaulē.

CIOFF (Conseil International des Organisations de Festivals de Folklore et d’ Arts Traditionnels, tā ir organizācija, kas darbojas pēc UNESCO principiem) 20. ģenerālās asamblejas laikā 1989.gadā Čehoslovākijā mēs iesniedzām oficiālu iesniegumu, lai asociāciju „Baltica” pieņemtu par šīs organizācijas pilntiesīgu locekli (neatkarīgi no Padomju Savienības), tādējādi sekmējot tiešus sakarus, kā arī nostiprinot un veicinot folkloras kustību Baltijas valstīs.

Pēc ilgām diskusijām Valdē un Juridiskajā komisijā tika nolemts, ka mūsu iesniegums būtu atbalstāms, neraugoties uz to, ka pēc statūtiem CIOFF sastāvā var tikt uzņemtas tikai neatkarīgas valstis. Tas tika darīts, atzīstot mūsu folkloras kustības augsto līmeni un lielo starptautisko interesi par to, kā arī ņemot vērā politiskās izmaiņas Austrumeiropā un īpaši Baltijas valstīs. CIOFF 21. ģenerālajā asamblejā 1990.gada septembrī Kvebekā (Kanādā) folkloras asociācija „Baltica” tika vienprātīgi uzņemta CIOFF sastāvā. Tai pašā asamblejā UNESCO piešķīra CIOFF statusu B, kas savukārt nostiprināja šīs organizācijas starptautisko nozīmīgumu. Ziemeļeiropas sektora valstis, kuras ar īpašu sirsnību atbalstīja mūsu centienus, uzaicināja mūs piedalīties CIOFF darbā kopā ar Ziemeļeiropas sektoru.

CIOFF ir vispasaules organizācija, tā pārstāvēta visos kontinentos. Uzņemšana tik ievērojamā organizācijā bija nozīmīga ne tikai mūsu folkloras kustībai, bet arī mūsu brīvības centieniem plašākā nozīmē. CIOFF faktiski bija pirmā starptautiskā organizācija (turklāt saistīta ar UNESCO), kura pieņēma Baltijas valstis par savām pilntiesīgām loceklēm neatkarīgi no Padomju Savienības. 1990.gada decembrī tika parakstīts sadarbības līgums starp Ziemeļvalstu folkloras organizāciju NORDLEK un asociāciju „Baltica”. Līgums tika noslēgts līdz 1994.gadam, un tā mērķis ir attīstīt sakarus starp tautas dziesmu, deju un mūzikas kolektīviem Baltijā un Ziemeļvalstīs, apmainoties ar informāciju un skolotājiem, izveidot tiešus kontaktus starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu folkloras organizācijām.

Mēs vēlētos arī turpināt labās attiecības ar dažādu Padomju Savienības nāciju folkloras kustībām, kā arī apstiprinām gatavību sadarboties ar demokrātiskajiem spēkiem, kas dod svarīgu garantiju visu mūsu centienu sasniegšanai.

Šodien Baltijas valstu neatkarības kustība ir guvusi plašu atbalsi arī dažādu valstu valdību līmenī, un šis starptautiskais atbalsts pieaug. Ar nožēlu jāsecina, ka to pašu nevar sacīt par centra administrāciju Maskavā un tā reakcionāro politiku – vispirms Lietuvas ekonomiskā blokāde, pēc tam tieša militāra iejaukšanās paralizējoši ietekmēja arī mūsu folkloras kustību. Tā, ekonomiskās blokādes dēļ nācās atcelt 1990.gada festivālu „Baltica” Viļņā. Mēs no visas sirds ceram, ka draudīgie mākoņi virs mūsu galvām izklīdīs, un festivāls Latvijā noritēs ar panākumiem.

Tai pašā laikā jāpiezīmē, ka tradicionālā kultūra, tas ir, tautas dziesmas un dejas ir allaž kuplinājušas visus Baltijas nāciju neatkarības kustību pasākumus, turklāt ne vien kā organizēti priekšnesumi, bet arī kā spontāna cilvēku pašdarbība. Mēs, Baltijas valstu mazās nācijas nevaram paļauties uz fizisku spēku. Mūsu svarīgākais ierocis ir mūsu garīgā nosvērtība un iekšējā pārākuma apziņa pat visgrūtākajos brīžos. Baltijas nācijas stājas pretim militāram spēkam un ieročiem ar neatlaidību, dvēseles spēku un solidaritātes jūtām, kuras pastiprina un padziļina mūsu dziesmas un dejas.

Un pat tad, ja kādu dienu atvērtos durvis uz brīvo Eiropas tautu saimi, mūsu tradicionālā kultūra tomēr joprojām mums būs svarīga un paliekoša vērtība, kas saglabā un aizsargā mūsu nacionālo un arī kulturālo identiāti.
 

SULU MĒNESIS

Dieviņš brauca pār ezeru
Baltus ledus lauzīdams;
Pēc Dieviņa mīļa Māra,
Liepu lapas klāstīdama.

.
>>><><<<
Latvijas Folkloras biedrība sociālajos tīklos - www.draugiem.lv  un www.facebook.com

The Latvian Folklore Society

On the 11th of January, 2009, the leaders and activists of folklore groups, ethnographic ensembles and ethnic cultural centres from all over Latvia were gathered by the Latvian Folklore Society’s founding initiative group (Helmī Stalte, Andris Kapusts, Liāna Ose, Jeļena Jekimova) in Riga, the Cultural Palace of VEF to agree on the revival of the society and its’ official registration. Historically the organization was formed as The Latvian Folklore Society of Fricis Brīvzemnieks in 1989.

The main aim of the organization is to foster and support the activities of ethnographic ensembles, folklore groups, story tellers, musicians and other successors of immaterial cultural heritage. The task of the society is to successfully act in the field of folklore preservation by encouraging a competent dialogue between the nation’s tradition keepers and governmental organizations, thus, representing and defending the interests of the field.

This web-site publishes research in the area as well as interviews and descriptions of experiences. In the section “Folkloras kopas” (Folklore groups) one can find information and useful links to explore active groups in Latvia. Likewise, this site also distributes news on the most important happenings and events on the Latvian folklore’s stage. 

Jaunākās galerijas

Jauno danču muzikantu nometne Koknesē

I.Gaiša Kokneses vidusskolā februārī norisinājās jauno danču muzikantu nometne. Trīs dienas skolā skanēja, rībēja un strinkšķēja dažnedažādi mūzikas instrumenti - kokles, blokflautas, vijoles, bungas, cītaras, kontrabass... Prasmīgu skolotāju vadībā 40 jaunie muzikanti no Rīgas, Zaķumuižas, Allažiem un Kokneses gan muzicēja, gan dziedāja, gan stāstīja paši pasakas un atgadījumus no dzīves, gan klausījās spoku stāstus, anekdotes. Gatavojāmies arī vasarā gaidāmajiem Skolēnu Dziesmu un Deju svētkiem, jo visiem kopā izdejot ROTAĻU PROGRAMMU ir daudz jautrāk! Vakaros bija danči. Noslēgumā katrs muzikants parādīja savu prasmi gan instrumentu spēlē, gan arī stāstīšanā vai dziedāšanā.

Latgales bērnu un jauniešu folkloras nometne „Garā pupa”

No 18.līdz 21.jūnijam Līvānu 1.vidusskolas Laimiņas sākumskolā notika Latgales bērnu un jauniešu folkloras nometne "Garā pupa", kurā piedalījās bērni un jaunieši no Līvāniem, Jaunsilavām, Rudzātiem, Preiļiem, Vārkavas, Sīļukalna, Krāslavas, Izvaltas, Vaboles un Jēkabpils. 

Vairāk

Lielās dienas gaidīšana un svētīšana Rīgā
Stāstu vakars Veļu laikā Koknesē

31.oktobra pievakarē, kad tumsa jau ietinusi pasauli, koknesieši nāca pulkā stāstus stāstīt.

Koklētāju gada saiets 2012.gada 8.septembrī norisinājās devīto reizi. Latgaļu sātā Dekšārēs pulcējās krietns skaits airzrautīgu un kokles spēlē iedvesmotu ļaužu.

2012.gada 14.aprīlī Lutriņos norisinājās trešais Kurzemes tautas muzikantu saiets - ar labdarības koncertiem, ar muzikantu saspēli, ar īsteni aizrautīgu un degsmīgu kurzemniecisko sparu bagāts.

Kokneses ziņģe piedzimusi!!!
2012.gada 14.aprīlī Koknesē norisinājās pirmā Kokneses ziņģe - ar cerībām uz otro, trešo, septīto... un vēl. Ar Ingunas Žogotas rosmīgo gādību, rūpēm un aizrautību.
Muzikantu nometne Zaķumuižā

No 2. līdz 4.decembrim Zaķumuižā sabrauca ap 80 jauno muzikantu! Uz muzikantu nometni!!! Tā nu jau ir ierasta un ļoti gaidīta tikšanās visiem, kas draugos ar folkloru, dziedāšanu, dejošanu, stāstīšanu un galvenokārt, muzicēšanu.

Latvijas Valsts dibināšanas 93.gadskārtas vakarā Rīgas Mazajā Ģildē bija pulcējušās folkloras kopas no visiem Latvijas novadiem - Latgales CEIRULEITS, ŪZULIŅŠ un UPĪTES Etnogrāfiskais ansamblis, Vidzemes SENLEJA un VĒRTUMNIEKI, Zemgales DIMZĒNS, Kurzemes Alsungas un Jūrkalnes Suiti, TREJTEKA un TALSI, Rīgas GRODI, SKANDINIEKI un MASKAČKAS SPĒLMAŅI, lai kopā svētītu svētkus,  Latvijas dzimšanas dienu un daudzinātu latviešu tradicionālo dziesmu spēku, kuŗā, lai cik grūti laiki, mēs varam pasmelties.

Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā
Latvijas BALTICAs karogs svētku rotā
Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji’ 2011”

2011. gada 24. un 25. septembrī Līvānu novads aicināja visus folkloras draugus uz Sarptautiskajiem folkloras svētkiem Rudynōji’ 2011, lai latvisko tradīciju garā iezīmētu rudens sākumu. Starptautiskie folkloras svētki „Rudynōji" Līvānos norisinājās jau trīspadsmito gadu.

Modraki
Modraki
Piemini Saules kauju Rudens Saustāvjos
Ikgadējā pulcēšanās Saules kaujas pieminēšanas vakarā pamazām kļūst par tradīciju. Šai gadā Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē Saules kaujas 775 gadu atcerei Dižkoncertā piedalījās ABRA, BUDĒĻI, DANDARI, GRODI un SKANDINIEKI.
Zaļās Dzīves skola Esplanādē

Divas nedēļas Rīgas Esplanādē kopā ar Rīgas un Latvijas novadu folkloras kopām paiet jaukā dziedāšanā un sadziedāšanā, danocošanā un sadancošanā, muzicēšanā, ieklausīšanās un līdzidarbošanās priekā.

GRODI - Rudzu lauka svētība
GRODI - Rudzu lauka svētība
Kurzemnieku diena Ikšiķlē
Sestdiena. Daugavas krasts. Zaļa zāle. Saulaina debess ar dažiem pāri ritošiem lietus mākoņiem. Līksmi un dziedoši ļaudis. Kurzemnieku diena Ikšķilē.
Ielīgošana Bastejkalnā 2011.gada 18.jūnijā
Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā
Dienvidlatgales un Sēlijas novada bērnu un jauniešu folkloras svētki Līvānos
Lielā diena Rīgā - Arkādijā un Bastejkalnā
Lielās dienas Saullēkta gaidīšana un svētīšana Arkādijā, foto: Andrejs Broks, pilnu galeriju skatīt šeit, un dienas svinēšana Bastejkalnā, foto: Andris Kapusts, pilna attēlu galerija skatāma šeit
XII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls Viesītē
2011.gada 12.-13.februārī viesītē norisinājās XII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls
Ceiruleits - 20
2010.gada 27. novembrī Līvānu 1. vidusskolas folkloras kopa “Ceiruleits” ar jubilejas koncertu “Mana tautasdziesma” atskatījās uz 20 darbības gadiem.