Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (2)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Aktualitātes
Saskaņojumus un rekomendācijas līdzdalībai CIOFF festivālos ārvalstīs var saņemt sazinoties ar CIOFF Latvijas nacionālās sekcijas vadītāju Liānu Osi.
CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija – CIOFF National Section of Latvia

CIOFF (International Council of Organizations for Folklores Festivals and Folk Art) ir Starptautiskā folkloras festivālu un tautas mākslas organizāciju padome, UNESCO dalīborganizācija.

Tā sastāvā ietilpst 67 Nacionālās sekcijas, 5 asociētie locekļi un 19 korespondētājlocekļi. Ir izveidotas Reģionālās nodaļas.

Kopš 1970.gada CIOFF strādā tradicionālās kultūras aizsardzības, veicināšanas un popularizēšanas labā. CIOFF darbības pamatprincipi ir veicināt un atbalstīt gan biedru, gan citu valstu tradicionālās kultūras daudzveidību – mūzikas, deju, rituālu, tērpu un citu - izpausmju veidu saglabāšanos.

CIOFF aktivitāšu lokā ietilpst aptuveni 300 starptautiski folkloras festivāli katru gadu, tai skaitā 24 festivāli bērniem. Tāpat arī notiek regulāras konferences un semināri, līdzdalība UNESCO programmās. Reizi četros gados notiek Folkloriāde. Katru gadu dalībvalstis sanāk CIOFF Vispasaules un Ģenerālās asamblejas kongresos. CIOFF ir milzīga loma pasaules miera stiprināšanā un sadarbības veicināšanā starp dažādu tautu cilvēkiem. CIOFF veicina ne tikai starptautisko, bet sadarbībā ar Nacionālajām sekcijām, arī vietējo, nacionālo festivālu rīkošanu, koordinē dažādu nacionālo tradicionālās kultūras grupu viesošanos citās valstīs.

Arī Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica” ir iekļauts starptautiskajā CIOFF festivālu kalendārā un notiek sadarbība ar citām CIOFF dalībvalstīm.

Materiāls tapis no Guntas Saules intervijas ar LIĀNU OSI un ANDRI KAPUSTU.

Kā veidojās CIOFF Nacionālā sekcija Latvijā?

Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” pirmo reizi notika Lietuvā 1987.gadā, Latvijā 1988.gadā, un Igaunijā 1989.gadā. 1989. gada 27. janvārī Tallinā tika pieņemta Deklarācija par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” rīkotāju konsultatīvās padomes vienprātīgu vēlēšanos kopdarboties un starptautiski sadarboties, organizējot folkloras nozares darbu tautu tradicionālās kultūras saglabāšanā, iepazīstināšanā un popularizēšanā atbilstoši CIOFF principiem.

Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” rīkotāji Baltijas valstīs 1989.gada 4.aprīlī Rīgā nodibināja Folkloras asociāciju „Baltica”, tādējādi apvienojoties kopīgai darbībai, lai iestātos CIOFF organizācijā. Balticas Asociācija tika reģistrēta Igaunijā, par tās priekšsēdētāju ievēlēta Ingrīda Rītele (Ingrid Rüütel), kura asociāciju vada arī šobrīd.

1990. gadā ikgadējā CIOFF Kongresā, kas tai gadā notika Izraēlā, un kurā piedalījās Ingrīda Rītele, un Latviju pārstāvēja Arnolds Klotiņš, asociācija “Baltica” tika uzņemta CIOFF organizācijā un līdz ar to trīs Baltijas valstu folkloras festivāla “Baltica” rīkotāji tika atzīti kā patstāvīgi dalībnieki, atdaloties no PSRS pārstāvniecības šajā organizācijā.

Tā Baltijas neatkarība starptautiski tika iezīmēta jau pirms oficiālās Latvijas valsts neatkarības atzīšanas.

1993. gadā CIOFF Kongresā Īrijā, kurā Latviju pārstāvēja E.Melngaiļa Tautas mākslas centra direktora vietniece Liāna Ose, katrai festivāla “Baltica” rīkotāju valstij tika piešķirtas patstāvīgas balsstiesības.

Kā tālāk attīstījās CIOFF Nacionālās sekcijas darbs? Ko tā dara bez festivāla Baltica organizēšanas?

1993.gadā Latvijā ar VTMC atbalstu tika sarīkota arī Ziemeļeiropas sektora valstu pārstāvju sanāksme, kas ik gadus tradicionāli notiek vienā no Ziemeļvalstīm.

No 1997.gada līdz 2002.gadam atbalstu dalībai CIOFF organizācijā sniedza Rīgas domes Kultūras pārvalde, atbalstot arī Rīgas folkloras kopu vadītāju dalību Folkloriādē Japānā 2000. gadā un Folkloriādē Ungārijā 2004. gadā.

2007.gadā Latvijā ar KKF un RD Kultūras departamenta atbalstu tika sarīkota Ziemeļeiropas sektora valstu pārstāvju sanāksme.

Kopš 2009.gada, kad tika nodibināta Latvijas Folkloras biedrība kā nevalstiska organizācija, apvienojot folkloras kopu vadītājus, novadu pārstāvjus un festivāla “Baltica” rīkotājus un turpina pārstāvēt Latviju šajā starptautiskajā organizācijā.

Kāda nozīme ir festivālam, ja tas saņēmis CIOFF sertifikātu?

CIOFF ir pieņemti īpaši noteikumi, kuriem piemērojas visas dalībvalstis. Galvenais princips ir tāds, ka viesojoties kādā ārvalstī, nav nepieciešams garantēt tās valsts grupas uzņemšanu pie sevis. CIOFF festivālos rīkotāji nodrošina visus ārvalstu dalībniekus ar naktsmītnēm, ēdināšanu un lokālo transportu. Pašas dalībvalsts pārziņā ir ceļojuma izmaksas uz festivālu un atpakaļ. Parasti CIOFF festivāli norisinās 5 dienas un tajos ir vismaz 5 ārvalstu grupas.

Kāda ir CIOFF nacionālās sekcijas loma konkrētajā dalībvalstī?

Pats svarīgākais ir saistīts ar to, ka nacionālā sekcija, būdama neatkarīga institūcija, seko un novērtē, kā valstī tiek saglabāta, aizsargāta un attīstīta tradicionālā kultūra jeb nemateriālais kultūras mantojums. Katru gadu nacionālās sekcijas iesniedz ziņojumu CIOFF organizācijai par svarīgākajiem notikumiem un tendencēm valstī. Lai sekmīgi veiktu šo uzdevumu nacionālā sekcija, protams, sadarbojas ar nozares speciālistiem gan teorētiķiem, gan praktiķiem.

Var teikt, ka CIOFF ir starpnieks pasaules pozitīvās pieredzes pārņemšanai savā valstī tradicionālās kultūras jomā. Iespēju robežās nacionālās sekcijas veicina folkloras grupu un speciālistu starptautisko saziņu un apmaiņu, kā arī rūpējas par tradicionālās kultūras prestižu un atbalstu valsts un pašvaldību līmenī.


Ingrīda Rītela (Ingrid Rüütel),
Folkloras Asociācijas „Baltica” prezidente

teksts no: "Baltica `91". Tautas mākslas centrs, 1991.,
vairāk par Ingrīdu Rītelu: vp2001-2006.vpk.ee/en/president/mrs.php,
Fotoportrerts no: www.gossip.ee , aut: Scanpix (Peeter Langovits)]


PIRMAIS Starptautiskais Folkloras festivāls „Baltica” notika 1987.gadā Viļņā, otrais – pēc gada Rīgā. Pirms trešā festivāla Tallinā tā organizētāji nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams izveidot pastāvīgu organizāciju festivālu rīkošanai, lai koordinētu konceptuālo un praktisko problēmu risināšanu, nodrošinātu informācijas apmaiņu un apvienotu Baltijas valstu folkloras kustību pūliņus.

Folkloras asociācija „Baltica” tika nodibināta 1989.gada 5.aprīlī Rīgā, apvienojoties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālajām folkloras biedrībām. Asociācijas mērķis ir saglabāt un popularizēt Baltijas valstu etnisko kultūru. Asociācijas galvenie garba virzieni ir: starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” organizēšana, folkloras pasākumu koordinēšana, informācijas apmaiņa, kā arī starptautisko sakaru veicināšana. Folkloras asociācija „Baltica” pieder pie pirmajām igauņu, latviešu un lietuviešu kopīgajām organizācijām, kas izveidotas, lai oficiāli apvienotu spēkus mērķa sasniegšanai. Kopīgi bija arī vieglāk nodibināt tiešus sakarus ar folkloras organizācijām pasaulē.

CIOFF (Conseil International des Organisations de Festivals de Folklore et d’ Arts Traditionnels, tā ir organizācija, kas darbojas pēc UNESCO principiem) 20. ģenerālās asamblejas laikā 1989.gadā Čehoslovākijā mēs iesniedzām oficiālu iesniegumu, lai asociāciju „Baltica” pieņemtu par šīs organizācijas pilntiesīgu locekli (neatkarīgi no Padomju Savienības), tādējādi sekmējot tiešus sakarus, kā arī nostiprinot un veicinot folkloras kustību Baltijas valstīs.

Pēc ilgām diskusijām Valdē un Juridiskajā komisijā tika nolemts, ka mūsu iesniegums būtu atbalstāms, neraugoties uz to, ka pēc statūtiem CIOFF sastāvā var tikt uzņemtas tikai neatkarīgas valstis. Tas tika darīts, atzīstot mūsu folkloras kustības augsto līmeni un lielo starptautisko interesi par to, kā arī ņemot vērā politiskās izmaiņas Austrumeiropā un īpaši Baltijas valstīs. CIOFF 21. ģenerālajā asamblejā 1990.gada septembrī Kvebekā (Kanādā) folkloras asociācija „Baltica” tika vienprātīgi uzņemta CIOFF sastāvā. Tai pašā asamblejā UNESCO piešķīra CIOFF statusu B, kas savukārt nostiprināja šīs organizācijas starptautisko nozīmīgumu. Ziemeļeiropas sektora valstis, kuras ar īpašu sirsnību atbalstīja mūsu centienus, uzaicināja mūs piedalīties CIOFF darbā kopā ar Ziemeļeiropas sektoru.

CIOFF ir vispasaules organizācija, tā pārstāvēta visos kontinentos. Uzņemšana tik ievērojamā organizācijā bija nozīmīga ne tikai mūsu folkloras kustībai, bet arī mūsu brīvības centieniem plašākā nozīmē. CIOFF faktiski bija pirmā starptautiskā organizācija (turklāt saistīta ar UNESCO), kura pieņēma Baltijas valstis par savām pilntiesīgām loceklēm neatkarīgi no Padomju Savienības. 1990.gada decembrī tika parakstīts sadarbības līgums starp Ziemeļvalstu folkloras organizāciju NORDLEK un asociāciju „Baltica”. Līgums tika noslēgts līdz 1994.gadam, un tā mērķis ir attīstīt sakarus starp tautas dziesmu, deju un mūzikas kolektīviem Baltijā un Ziemeļvalstīs, apmainoties ar informāciju un skolotājiem, izveidot tiešus kontaktus starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu folkloras organizācijām.

Mēs vēlētos arī turpināt labās attiecības ar dažādu Padomju Savienības nāciju folkloras kustībām, kā arī apstiprinām gatavību sadarboties ar demokrātiskajiem spēkiem, kas dod svarīgu garantiju visu mūsu centienu sasniegšanai.

Šodien Baltijas valstu neatkarības kustība ir guvusi plašu atbalsi arī dažādu valstu valdību līmenī, un šis starptautiskais atbalsts pieaug. Ar nožēlu jāsecina, ka to pašu nevar sacīt par centra administrāciju Maskavā un tā reakcionāro politiku – vispirms Lietuvas ekonomiskā blokāde, pēc tam tieša militāra iejaukšanās paralizējoši ietekmēja arī mūsu folkloras kustību. Tā, ekonomiskās blokādes dēļ nācās atcelt 1990.gada festivālu „Baltica” Viļņā. Mēs no visas sirds ceram, ka draudīgie mākoņi virs mūsu galvām izklīdīs, un festivāls Latvijā noritēs ar panākumiem.

Tai pašā laikā jāpiezīmē, ka tradicionālā kultūra, tas ir, tautas dziesmas un dejas ir allaž kuplinājušas visus Baltijas nāciju neatkarības kustību pasākumus, turklāt ne vien kā organizēti priekšnesumi, bet arī kā spontāna cilvēku pašdarbība. Mēs, Baltijas valstu mazās nācijas nevaram paļauties uz fizisku spēku. Mūsu svarīgākais ierocis ir mūsu garīgā nosvērtība un iekšējā pārākuma apziņa pat visgrūtākajos brīžos. Baltijas nācijas stājas pretim militāram spēkam un ieročiem ar neatlaidību, dvēseles spēku un solidaritātes jūtām, kuras pastiprina un padziļina mūsu dziesmas un dejas.

Un pat tad, ja kādu dienu atvērtos durvis uz brīvo Eiropas tautu saimi, mūsu tradicionālā kultūra tomēr joprojām mums būs svarīga un paliekoša vērtība, kas saglabā un aizsargā mūsu nacionālo un arī kulturālo identiāti.