16.maija vakarā, kad laukā smaržoja ne tikai auglīgs pavasaŗa lietus, bet arī ābeļziedi, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas kopa SAUCĒJAS savus draugus bija saaicinājušas uz sava jaunākā mūzikas albuma - Sēļu rotāšanas dziesmu albuma Atvēršanas svētkiem.
Mirkļi no šī jaukā dziesmu vakara fotogrāfa Alda Jonikāna redzējumā.

Gunta Saule

Šogad no 5-9.jūlijam Latvijā norisināsies XXV Starptautiskais Folkloras festivāls „Baltica 2012”. 25.aprīlī Kultūras ministrijā notika Rīcībasgrupas sanāksme, kurā tikās festivāla rīkošanā iesaistīte ļaudis no Kultūras ministrijas, Kultūrizglītības un nemateriālāmantojuma centra (KNMC), Latvijas Folkloras biedrības (LFB), piedaloties pašvaldību un citu festivālā ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem.

Rīcības grupā kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vadībā pašlaik darbojas Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Ikšķiles novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Čudare, Madonas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, Kultūras ministrijas Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas nodaļas pārvaldes vecākā referente Maija Līne, kā arī Kultūras ministrijas Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente Signe Pujāte.
 

Agrita Pileniece, Lutriņu kluba vadītāja

2012. gada 14. aprīlī Lutriņos notika Trešais Kurzemes tautas muzikantu saiets.
Tajā piedalījās septiņi muzikanti:
Andris Liekmanis no Jaunlutriņiem, Jānis Pūķis no Rucavas, Arnolds Sprieslis no Snēpeles, Ērika Lēmane, Māra Zeberliņa, Andrejs Gustovskis, Valdis Blūms no Kuldīgas un sešas grupas: Saldus kapela „Strops”, Saldus akordeonistu ansamblis „Akords”, Saldus novada Kalnu „Spēlmaņi”, Rucavas kapela „Paurupīte”, Ventspils blumīzeristu ansamblis un Tārgales folkloras kopa „Kāndla”.

Vispirms notika labdarības koncerti sociālajā mājā „Rūķītis” un pansionātā „Ābeles”. Pēc koncerta Lutriņu klubā dalībniekus sagaidīja tradicionālā, uz ugunskura vārītā, skābeņu zupa.

Omulīgā gaisotnē ritēja sarunas par aizvadītā gada notikumiem, sasniegumiem un saspēlēšana.

Sekoja koncerts ar kopīgu dziedāšanu un dančiem. Paldies visiem dalībniekiem un galvenajam atbalstītājam – biedrībai „Kursas vārti”!

Trešā Kurzemes tautas muzikantu saieta fotoattēlu galerija skatāma šeit

Inguna Žogota, Tradīcijas turētāja Koknesē, folkloras kopas "Urgas" vadītāja

Tieši 14.aprīļa pēcpusdienā Kokneses kultūras namā tika svinēta jaunas tradīcijas piedzimšana. Kokneses ziņģe šogad nu jau aiz muguras, bet ir iecere to turpināt arī turpmāk, tāpēc - jau tagad rosinu domāt par ziņģēm, to dziedāšanu, spēlēšanu, stāstiem un dančiem! Tas viss te labi der! Un nākamgad, kad atkal būs klāt sulu mēnesis, riktēties uz Koknesi!

Māra Mellēna

(1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/170/52) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
 
„Pārdaugavas tautas muzikas biedrība” sadarbībā ar tradicionālās kultūras biedrību „Aprika” un „Tautas muzikantu biedrību” 2012. gada pirmajā pusē realizē Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētu projektu „NVO aktīva līdzdalība muzicēšanas tradīciju saglabāšanas un pārmantošanas procesu plānošanā un praktiskajā realizācijā.”

Vecrīga, Līvu laukums
Sestdiena 24.marts plkst. 12.00 – 16.00

Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas – Ģertrūdes arī Kustoņu, Benedikta, visbeidzot, Lielā un Māras diena. Šis laika posms ir saistīts ar Zemes mātes atmošanos. Mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu.

Rīgas folkloras kopas aicina pievienoties visus, kuri šajā nozīmīgajā laikā, pavasara vienādībās, vēlas sveikt Sauli un gūt svētību un enerģiju nākamajam gada cēlienam.

Lielās dienas svinēšana ar šūpoļu pušķošanu, iesvētīšanu un šūpošanos, Lieldienu dziesmām un apdziedāšanos, olu krāsošanu, sišanos, ripināšanu, kā arī rotaļām un sadancošanu notiks Vecrīgā, Līvu laukumā sestdien, 24.martā no plkst. 12.00 līdz 16.00.
 

Par svētku sajūtu gādās Rīgas folkloras kopas: „Dandari”, „Grodi”, „Iljinskaja pjatņica”, „Krulla”, „Rija”, „Savieši”, „Skandinieki” un tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas”.

Grodi 25 gadu garumā  daudziem ir bijis iedvesmas avots. Vieni sākuši paši dziedāt tautas dziesmas, citi pārcēlušies uz dzīvi laukos – tik ļoti viņus uzrunājis Grodu izdziedātais un pārdzīvotais pasaules tvērums, kas saglabājies folklorā.

Tautas dziesmu skanējums Grodu izpildījumā ir īpašs. Viņu sirdsbalsis pārceļ klausītāju citā realitātē – mūsu sākotnē, pie sevis. Daudzu gadu garumā veiktie rituāli, svinētie svētki, darītie darbi lauku sētā, satiktie cilvēki devuši pārliecību, ka veiksmes un harmonijas atslēga ir mūsu pašu rokās, mūsu tautas dziesmās, teikās, pasakās un dejās.

Koncerts Spīķeru koncertzālē norisināsies divās daļās, kuras sastāvēs no Grodu 25 gadu laikā apkopotā repertuāra, kā arī pirmatskaņojumiem. Pirmajā daļā skanēs folkloras senākās cilmes mūzika, kas bagātināta ar improvizācijas elementiem, otrajā - jaunākas cilmes mūzika un danči, starpbrīdī tradicionālie cienasti. Līdztekus senajiem skaņu rīkiem un tautas mūzikas instrumentiem skaņu ainavu papildinās mūsdienu taustiņu instrumentu klātbūtne. Koncertā skanēs gan latviešu, gan arī citu tautu dziesmas, mūzika un danči Grodu un pieaicināto viesmākslinieku izpildījumā.

Ieejas biļete Ls 2 -
Skolēniem, studentiem, pensionāriem Ls 1 –
Vairāk informācijas par kopu www.grodi.lv

 

Guntis Pakalns, Latviešu folkloras krātuve, http://www.lfmi.lu.lv/?type=folk
 
Kādas ir latviešu pasakas un teikas? Cik tās īpatnējas? Kā esam tās piedzīvojuši pagātnē, kā lasām un stāstām mūsdienās? Un vai tās palīdz jeb traucē mums veidot savu nākotni?

Jau labu laiku reizi gadā baltiešu studentu mītnē Annabergā (Vācijā, Bonnā) notiek Latviešu literatūras pulciņa sanāksmes. Pirms gada temats bija „Latviešu tautasdziesmas”, tad tika nolemts, ka šī gada temats būs „Latviešu tautas pasakas”. Pulciņa sanāksmes vadīja Annabergas baltiešu mītnes vadītājs Andrejs Urdze, bet galvenais programmas veidotājs bija Austris Grasis, kas kā Vācijas Daugavas Vanagu kultūras daļas vadītājs arī gādāja par finansiālu atbalstu jauniešu līdzdalībai seminārā.
 

Jau izskanējis III Starptautiskais Salacgrīvas Masku tradīciju festivāls, kas notika no 18. – 19. februārim Salacgrīvas pilsētā un novadā, piedaloties folkloras kopām, etnogrāfiskajiem ansambļiem no Latvijas un viesiem no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas.

Vēl aizvien Salacgrīvā un novadā jūtama maskoto ļaužu klātbūtne.

Festivāls ar dažādām aktivitātēm jau aizsākās 21. janvārī, kad Vecajā spīķerī notika seminārs par masku tradīcijām un praktiskās nodarbības masku gatavošanā, ko vadīja Latvijā pazīstamie masku tradīciju kopēji Aīda Rancāne un Andris Kapusts.