Inguna Žogota, kokles skolotāja

No 2. līdz 4.decembrim Zaķumuižā sabrauca ap 80 jauno muzikantu! Uz muzikantu nometni!!! Tā nu jau ir ierasta un ļoti gaidīta tikšanās visiem, kas draugos ar folkloru, dziedāšanu, dejošanu, stāstīšanu un galvenokārt, muzicēšanu.

Pēdējos gados diezgan regulāri, vismaz divreiz mācību gadā, parasti rudens/ziemas sezonā un pavasarī, Vidzemes skolu jaunieši tiek aicināti uz muzikantu nometni Zaķumuižā. Tur mūs laipni sagaida mājinieki, Zaķumuižas pamatskolas folkloras kopa "Oglītes" un viņu vadītāja Ligita Šreibere. Šo projektu gatavo un iecer Allažu bērnu folkloras kopas vadītāja Liena Teterovska. Paldies Kultūrkapitāla fondam, kas to atbalsta! Par skolotājiem šajā muzikantu nometnē darbojas: Ligita Šreibere (vijole), Liena Teterovska (blokflauta, vargans), Inguna Žogota (kokle), Inese Mičule (dziedāšana), Inita Šalkovska un Guntis Pakalns (stāstīšana), Dace Circene (dejošana), Mikus Čavarts (bungas un ritmi), Kristaps Šķēls (akordeons).

Gunta Saule


Ikgadu 22.septembris, mirklis pirms Rudens Saulstāvjiem, ir īpašs laiks mums baltiem. Mēs pieminam kādu senu notikumu, senu kauju, kuŗa visticamāk jau tolaik, 1206.gadā tika daudzināta un apspriesta un vēl arvien tā izraisa mūsos īpašas sajūtas.

Tā ir Saules kauja, kurā cīņā pret baltu apdzīvoto zemju iekarotājiem, krustnešiem apvienojās vairākas baltu ciltis un guva uzvaru. 

Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību ceturtdien, 22. septembrī - Baltu vienības dienā rīkos sarīkojumu „Piemini Saules kauju Rudens saulstāvjos”.

Saules kauja (1236) ir nozīmīgs notikums baltu tautu dzīvē, kas demonstrēja spēju saliedēties un aizstāvēt savu zemi pret iebrucējiem. Sarīkojums dos iespēju vairāk uzzināt par mūsu priekšteču dzīvesveidu, garīgo un materiālo kultūru, kā arī kaujas spēju. Lielu ieguldījumu latviešu un lietuviešu vienotības apziņas stiprināšanai savulaik ir devis vēsturnieks Oļģerts Auns. Sarīkojumā tiks pieminēts nu jau aizsaulē aizgājušā Oļģerta Auna veikums.

Pulksten 18.00 Baltajā zāle sāksies dižkoncerts, kurā piedalīsies folkloras kopas: „Grodi”, „Skandinieki”, „Budēļi”, „Abra” un „Dandari”. Koncertā skanēs latviešu un lietuviešu tautasdziesmas, citāti no vēsturiskajiem avotiem un atmiņu stāstījumi, kā arī izdejoti danču raksti.
 

Nedēļas nogale no 8.-11.septembrim Ķekavas pusē aizritēja skanīgās dziesmās, sarunās, dančos, kaimiņtautu balsu un valodu skaņās, ritmos un aizrautībā. Šai laikā Ķekavas novadā norisinājās Starptautiskais festivāls VIA Ķekava un tā ietvaros dzima vēl kāds notikums - Katlakalna 1.Starptautiskais folkloras festivāls, kurā piedalījās brīnišķīgas un talantīgas folkloras kopas - Lietuvas Klaipēdas novada Kuršių ainiai, Igaunijas Setumaa kopa no Obinitsas, Veretje no Krievijas Pleskavas novada, Rīgas Grodi, Mālpils Mālis un Katlakalna kopa.

No 9. līdz 11.septembrim Katlakalnā, Doles Daugavas muzejā un citviet Ķekavas novadā norisināsies Katlakalna 1.Starptautiskais folkloras festivāls. Festivālā piedalīsies folkloras un etnogrāfiskās kopas no Lietuvas, Igaunijas un Krievijas, kā arī no Latvijas.

Igaunija
Folkloras kopa no Setumaa, Obinitsa (vadītāja Rieka Hõrn)

Lietuva
Folkloras kopa „Kuršių ainiai” no Klaipēdas (vadītāji Jolita un Alvydas Vozgirdai)

Krievija
Folkloras kopa „Veretje” no Pleskavas (vadītāja Jeļena Obuhova)

Latvija
Katlakalna folkloras kopa
Mālpils folkloras kopa „Mālis”
Rīgas folkloras kopa „Grodi”

Trešdien, 31. augustā,plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) izstādes Zvaigžņu tērpi ietvaros aicina uz sarīkojumu Etnomūzika un tērps

Cits ar vīzēm, cits ar kurpēm, cits ar basām kājām,

kurā notiks diskusija par tautastērpu kā folkloras ansambļu un kopu skatuves tērpu dažādos vēstures periodos, kā arī par etnomūziķu skatuves tērpu tendencēm mūsdienās.

Gunta Saule

Šis ir tāds laiks. Rudzu Māras laiks. Rudzu balss skan it visur dabā. Arvien agrākos saulrietos, rīta rasas sudrabā mirdzošajos zirneklīšu saaustajos tīmeklīšos. Rudzu balss skan smeldzīgās un rimtās dziesmās, jestrās apdziedāšanās un danču melodijās, dūdu un bungu ādās, vijoļu un kokļu stīgās. Tā GRODI. Rīgas Grodi, ar ciešām un stiprām latgaļu saknēm, ar latgalisko virmojumu balsīs un dziesmu stāstos. Tā pirmā Zaļās dzīves stunda Rīgas Esplanādē, Rīgas 810-gades svēkos ir izskanējusi - ar Grodu Rudzu balsīm.

Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar SIA "Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš" AUGUSTĀ rīko folkloras kopu koncertus Esplanādē. Koncerti notiek Esplanādes tirdziņa ietvaros.

Katras tautas dzīvesziņā un tradīcijās ir ietvertas zināšanas, kā labāk dzīvot? Folkloras kopu koncerti Esplanādē ļaus iepazīt kaut nelielu daļu no mūsu tautas sakrātajām dzīves mākslas atziņām. Savdabīgajā parka koncertu situācijā, kas raksturīga ar savu rimto, nesteidzīgo ritējumu, kopu dalībnieki ne vien dziedās, spēlēs un dancos, bet arī stāstīs, rādīs un aicinās iesaistīties dažādās praktiskās dzīves provocētās situācijās. Apmeklētājiem būs iespējams mācīties, kā gūt dzīvesprieku un enerģiju no skaņas, kustības, krāsas, smaržas, ainavas, kā arī dieva, dabas un cilvēka darinājumiem. Skatītājiem ir nodrošināta bezmaksas ieeja un sēdvietas.

Pirmdiena, 8. augusts. Plkst. 17.00 – 18.00.
Rīgas folkloras kopa „Grodi” – Rudzu lauka svētība

Otrdiena, 9. augusts. Plkst. 17.00 – 18.00.
Rīgas folkloras kopa „Rija” – Kustības terapija

Trešdiena, 10. augusts. Plkst. 17.00 – 18.00.
Bauskas folkloras kopa „Trejupe” – Zemgaliešu dzīvesprieks

Ceturtdiena, 11. augusts. Plkst. 17.00 – 18.00.
Rīgas folkloras kopa „Kokle” – Kopmuzicēšanas burvība

Piektdiena, 12. augusts. Plkst. 17.00 – 18.00.
Vecsaules folkloras kopa „Vecsaule” - Savas dziesmas iedvesma

Sestdiena, 13. augusts. Plkst. 13.00 – 15.00.
Rīgas krievu folkloras kopa „Berendejka” – Vasaras tradīcijas krievu folklorā
Valkas folkloras kopa „Nāburgi” – Puišu un meitu satiksme

Svētdiena, 14. augusts. Plkst. 13.00 – 15.00.
Salacgrīvas folkloras kopa „Cielava” – Jūras mātes aicinājums
Smārdes folkloras kopa „Milzkalnieki” – Alus spēks

Pirmdiena, 15. augusts. Plkst. 17.00 – 18.00.
Vidrižu folkloras kopa „Delve” – Jaunā pāra līdzināšana un mičošana
Tārgales līvu folkloras kopa „Kāndla” – Līvu zīmes

Koncerti otrdien, trešdien un ceturtdien NENOTIKS

Piektdiena, 19. augusts. Plkst. 17.00 – 18.00.
Rīgas krievu folkloras kopa „Iļjinskaja Platņica” – Bērnu audzināšana

Sestdiena, 20. augusts. Plkst. 12.00 – 15.00.
Saldus folkloras kopa „Medainis” – Saldumi
Rēzeknes etnogrāfiskais ansamblis „Rūta” – Velēšanas tradīcijas
Liepājas folkloras kopa – „Atštaukas” – Ko liepājnieki domā par rīdziniekiem?
Sarīkojumu vada Andris Kapusts

Svētdiena, 21. augusts. Plkst. 12.00 – 15.00.
Gudenieku etnogrāfiskais ansamblis „Gudenieku suiti” – Līgavas un līgavaiņa pošanās kāzām
Siguldas folkloras kopa „Senleja” – Zāļu dziedniecība
Rīgas folkloras kopa „Grodi” - Sasveicināšanās un atvadīšanās
Sarīkojumu vada Andris Kapusts

Saule Gunta

Sestdiena. Daugavas krasts. Zaļa zāle. Saulaina debess ar dažiem pāri ritošiem lietus mākoņiem. Līksmi un dziedoši ļaudis. Kurzemnieku diena Ikšķilē.

Še sabraukušie bārtenieki, rucavnieki, nīcenieki, otaņķnieki, tārgalieši, tukumnieki, suiti līdzvedamajās lādēs, grozos un saiņos bija likuši gan amatnieku darinājumus – rakstainos un gana siltos cimdus, košās rotas, smaržīgos ziepju gabaliņus, pītos grozus, linaudekla tērpus, koka karotes un citas smalkas un derīgas lietas. Pārdošanai un nogaršošanai bija vesti arī gardie rudzu maizes kukuļi, saldmaizes, neiztrūkstošie sklandu rauši un citi Kurzemes kārumi.

Kurzemnieku lepnums, košums un dižums šai reizē – 2012.gada Balticas Ieskaņu pasākumā izvērtās kā dažādus Kurzemes puses novadus - tālās Lejaskurzemes, Suitu, arī Augškurzemes, Kurzemes līvu un Zemgales pierobežas dziedāšanas tradīcijas izrādīšana un izstāstīšana. Pļaviņā pie Ikšķiles Tautas nama, gluži līdzās Amatnieku tirdziņam un amatu demonstrējumiem notika brīvdabas koncerts, kuŗa piedalījās itin visi sabraukušie dalībnieki – Bārtas, Rucavas, Otaņķu Etnogrāfiskie ansambļi. Jo plaši, lai arī paši pauda, ka nelielā skaitā, bija pārstāvēti dažādie suti – Jūrkalnes Maģie suiti, Kuldīgas novada Gudenieku suiti un, protams, Alsungas Suitu sievas. Tukuma novadu pārstāvēja gan Slampes, gan Pūres folkloras kopas. Savu, no pārējiem atšķirīgo, skanējumu ienesa Tārgales līvu kopa „Kāndla”.

Koncertā „Kurzemes krāšņākās balsis” Bārtas, Otaņķu, Rucavas un Suitu dziesmas dziedāja šo novadu Etnogrāfiskie ansambļi. Koncertu vadīja un par katra novada muzikālajām savdabībām kopu vadītājus stāstīt aicināja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra folkloras eksperte Gita Lancere.

Kurzemes dienas vainagojums – Etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu Dižkoncerts „Māte savas meitas sauca”, Andra Kapusta tapināts un vadīts, ar Diždanci uzsākts, izskanēja Ikšķiles estrādē, - ar pateicības vārdiem Ikšķiles domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam, Ikšķiles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītājai Dzintrai Čudarei, Tautas nama vadītājai Dacei Mistrei, kā arī ikšķilietei, Rīgas Domes Kultūras, izglītības un sporta aģentūras Kultūras pārvaldes priekšniecei Dzidrai Šmitai, no kuŗas savulaik bija nācis ierosinājums šādam sarīkojumam.

Kurzemnieku diena norisinājās sadarbojoties Latvijas Folkloras biedrībai, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram, Ikšķiles novada pašvaldībai, kā arī Latviešu tautas mākslas savienībai un novadu pašvaldībām.