Latvija ir zeme ar senām tautas tradīcijām, kas tiek koptas un turētas cieņā arī šodien. Siguldas folkloras kopa "Senleja" jau 30 gadus ir grupa, kurai kopā esot top dzīva tautasdziesma, godā tiek turēta latviskā dzīvesziņa un ikviens tās dalībnieks lepojas ar savas tautas, īpaši Vidzemes novada, kultūras mantojumu. Visus pastāvēšanas gadus tā apvienojusi dažādu paaudžu cilvēkus, nodrošinot iespēju ikvienam, kam interesē folklora, nākt pulkā un gūt prieku un zināšanas par savas zemes tradīcijām.

Ziemeļ-Latgales bolsu koklēs viena stīga pārtrūkusi . . . Un tā tagad skanēs vien mūsu atmiņu dārzos – atceroties Ontunu Slišānu – Goda vīru – īstenu savas zemes un tautas patriotu. Dzeja, Dziesma, Darbs – tie Ontuna mūžā bijuši īsteno vērtību mēri. Jaunības dienās Upītes ciema skolā sāktā un Bulduru tehnikumā turpinātā izglītošanās devusi prasmi kopt bites un dārzus, ievadījusi arī literārajā darbībā. Puiša gados pamatīga māka iegūta arī zīmēšanā un glezniecībā, bet brieduma gados Ontuns neklātienē pabeidzis LLA Agronomijas fakultāti un zināšanas nolēmis likt lietā, lai celtu zemkopības un lauksaimniecības līmeni dzimtajā Upītes pusē.

Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma - Saule, lai kliedētu tumsu un ar katru nākamo dienu celtos Pasaules kalnā augšup. Latvieši šo brīdi ir atzīmējuši un svētījuši ar Bluķa vakaru. Tā ir ļoti sena un īpaši nozīmīga tradīcija, kuru līdz mūsdienām ir saglabājuši mūsu priekšteči. Mūsu pienākums ir to nodot nākamajām paaudzēm.

2010.gada 27. novembrī Līvānu 1. vidusskolas folkloras kopa “Ceiruleits” ar jubilejas koncertu “Mana tautasdziesma” atskatījās uz 20 darbības gadiem. Folkloras kopa „Ceiruleits” izveidota 1990. gada rudenī. Pirmais koncerts izskanēja novembra mēnesī, tāpēc arī novembris tiek dēvēts par “Ceiruleiša” dzimšanas dienas mēnesi. Visus šos gadus to vada Anna Kārkle. Pirmie dziedātāji, dejotāji un rotaļnieki nu jau izauguši lieli, bet novadā netrūkst skanīgu balstiņu un vieglu kāju īpašnieku, tāpēc “Ceiruleits” par dalībnieku trūkumu nevar sūroties. Šobrīd kopā darbojas 70 dalībnieki trijās vecuma grupās. Folkloras kopa veido to vidi, kur var apgūt gan tautas tradīcijas, gan dziedāšanu, dejošanu un muzicēšanu.
 

2010.gada 20.novembrī Siguldas pilsētas kultūras namā Folkloras godos - Folkloras Gada balvas pasniegšanas Notikumā bija sapulcējies itin kupls folkloras kopēju pulks. Rēzeknes Vīteri iespēlēja noskaņu svētkiem sapostajā kultūras nama zālē. Sarīkojumu ar dziesmu atklāja mājinieki, Siguldas folkloras kopa SENLEJA.

Sestdien, 20. novembrī plkst. 15.00 Siguldas pilsētas kultūras namā notiks "Folkloras Godi 2010”, kuros tiks apbalvoti izcilākie folkloras nozares pārstāvji un svarīgākie 2010. gada notikumi Latvijas tradicionālajā kultūrā.

Rīgas Latviešu biedrības namā 2010.gada 22.septembra vakarā Saules kaujas notikumus atminot un baltu tautu vienībai par godu un stiprināšanu notika Latvijas Folkloras biedrības un Rīgas Latviešu biedrības kopīgi veidots sarīkojums „Atmini Saules kauju. Karavīra daudzinājums”.

2010.gada 9.septembrī Rīgas Kongresu namā notika Rīgas folkloras kopu vadītāju sapulce, kurā piedalījās Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Kultūras pārvaldes priekšniece Dzidra Šmita un pārvaldes darbinieces Ilona Vanadziņa, Aija Kalniņa un Liāna Ose.