Aktuāli RSS

Latvijas Folkloras biedrības arhīva digitalizācija Komentēt
 
Latvijas Folkloras biedrība ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu no 01.03.2021. līdz 30.06.2021. īstenoja projektu „Latvijas Folkloras biedrības arhīva materiālu digitalizācija un plašsaziņas platformu pilnveidošana”.
Projekta ietvaros tika veikta  regulāra Latvijas Folkloras biedrības mājaslapas www.folklorasbiedriba.lv, Facebook lapas un youtube.com kanala uzturēšana un papildināšana, kā arī daļa biedrības videoarhīva digitalizācija.

Ikvienam interesentam biedrības youtube.com kanālā  būs pieejami unikāli folkloras kustības video materiāli, kas pa vienam tiks publicēti reizi nedēļā.
Šobrīd youtube.com kanālā jau esam publicējuši  videomateriālus par Bozovas etnogrāfisko ansambli, Rogovkas etnogrāfisko ansambli, Salnavas etnogrāfisko ansambli,  kā arī Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli un lauku pētījumu Ziemeļlatgalē. Ierakstus 1992.gadā Bozovā, Šķilbēnos, Ruskulovā un Rogovkā veica Andris Kapusts.
 

Kokļu spēles grāmata Komentēt
Vasara ir laiks gan atpūtai, gan jaunu izaicinājumu pieņemšanai. Daudzi rīdzinieki interesējas, kur varētu apgūt etnogrāfiskās kokles spēli tieši vasarā!

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir radīta kokles spēles grāmata, kuru ikviens var lejuplādēt šeit!

Grāmatā apkopotas 54 populāras latviešu tautas dziesmas un video pamācības kā tās apgūt. Etnogrāfiskās kokles spēles speciālisti Ansis Jansons, Dina Liepa un Māra Raģe grāmatā dalās savā pieredzē kā labāk apgūt šo repertuāru. Grāmatā atrodamās dziesmas sadalītas pēc dažādiem sarežģītības līmeņiem, tās ievadā atrodama informācija par instrumenta uzbūvi, skaņojumu, pirkstu izvietojumu, kā arī dažos vārdos ieskicēta instrumenta attīstības vēsture.

Grāmatas novatorisms – fizioterapeita Mārtiņa Seisuma ieteikumi instrumenta un ķermeņa novietojumā spēlēšanas laikā. Katrai dziesmai pievienots QR kods, kuru aktivizējot, var apskatīt video pamācību katras dziesmas apguvei.

Lai veicas!

Kokneses ziņģe 14. augustā! Komentēt (3)

Dzīvīte. Filmas arheoloģija Komentēt
Filma, kas ļoti nozīmīga arī Latvijas Folkloras biedrībai un visai tradicionālās kultūras kopienai. Ar šo filmu veiksmīgi attēlots, ka folklora nav kaut kas statisks un muzejā esošs, gluži pretēji tā trupina dzīvot ikvienā no mums arī šobrīd. 

Filma skatāma ltv.lsm

Režisors Aivars Freimanis izaudzis no poētiskā dokumentālā kino, nojaucis robežas starp kino kā spēli un kino kā vēstures faktu lenti. Filma «Dzīvīte», kas stāsta par dainu tēva Krišjāņa Barona dzīves nogali, vienlaikus atklāj latviešu tautas likteņgaitu. Aivaram Freimanim 2021. gadā paliktu 85 gadi. Filmas operators inscenētājs Valdis Eglītis savā dzimšanas dienā kā dāvanu pirms pāris gadiem saņēmis filmas «Dzīvīte» digitālo failu un pats apguvis restaurāciju, lai filmai atgrieztu krāsu un noskaņu nianses, kas to padarīja par unikālu latviešu kino notikumu pirms 30 gadiem.

Par ideālo modeli filmai režisors ņēmis filozofisko un daudzdimensiālo tautasdziesmas interpretāciju.To, ko tautasdziesmā izdodas pateikt četrrindē, Freimanis ietilpina divās sērijās, kaut gan scenārijs ticis uzrakstīts sešām sērijām... Filmas vizuālais risinājums ir pārsteidzošs, savienojot dažādus filmēšanas stilus. Vai tas ir latviešu kino «kičs»? Te līdzās ir banālais un cēlais, poētiskais un dokumentālais, krāsainais un melnbaltais, ilustratīvi precīzais un stilizētais, pagātnes notikumu un tagadnes refleksijas - viss vienā mākslas darbā! Neparastajā un Atmodu insperējošajā filmā «Dzīvīte» (1989) jūtama «brīva improvizācija inscenēti dokumentālā freimaniskā stilā,» tā savu filmu pirmizrādes laikā raksturoja pats režisors Aivars Freimanis.

Filmas arheoloģija atklāja virkni pārsteigumu. Kā filmai radīja kombinētos kadrus, kuru laikā līgava paspēja trīs reizes pārģērbties? Kāpēc Valdemārs Zandbergs izkonkurēja uz šo Barona lomu lielisko Gunāru Cilinski? Kādas tagadnes zīmes paslēptas filmā? Cik liela loma filmā ir animācijai? Kā filmā uzfilmēja erotiskos skatus? Kādu lomu Freimanis filmā iedalīja savam mazdēlam? Redzēsim arī leģendārus kadrus no kino kritiķa Mihaila Savisko kino raidījuma «Kino un mēs» (1988), kur pirmo reizi bija atļaut ieiet filmas veidošanas aizkulisēs.

Brīvdabas muzejā skatāma nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtību izstāde “Saimes galds” Komentēt
No 15. jūnija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma izstāde “Saimes galds”, lai ikvienu interesentu iepazīstinātu ar Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām. Izstāde atvērta līdz 15. jūlijam. 

Izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), kas koordinē Latvijas dzīvo tradīciju iekļaušanu Latvijas Nemateriālajā kultūras mantojuma sarakstā. Nacionālo sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot pieteikumus. Četros gados Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 24 vērtības, ar kurām apmeklētāji varēs iepazīties scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas veidotajā ekspozīcijā “Saimes galds”.

Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Pie saimes galda mēs esam viens veselums. Izstāde “Saimes galds” sapulcējusi dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti. 
 
Nemateriālais kultūras mantojums ir dzīvais mantojums – zināšanas un prasmes. Šis mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo citādāks kļūst laiks un mēs paši. Tas mūs veido – to, cik esam spēcīgi un radoši modernajā un unificētajā laikmetā. 
 
2003. gadā pēc gadiem ilgām debatēm pasaules valstis vienojās par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai veltītas konvencijas tekstu un pieņēma konvenciju. Latvija tai pievienojās 2006. gadā. Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. Tajos patlaban ierakstītas vairāk nekā 500 vērtības no 122 pasaules valstīm.  
 
Latvijas vārds tajos lasāms divreiz - 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu (2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces Reprezentatīvajā sarakstā), savukārt 2009. gadā Suitu kultūrtelpa ierakstīta UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
 
Ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kam saistošs ir nemateriālais kultūras mantojums, līdz 18. jūnijam aicinām piedalīties aptaujā "Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīga attīstība Latvijā – tagadne un nākotne". 
Līdz 15. jūnijam vēl var pagūt iesniegt pieteikumu Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstam jaunajā tīmekļvietnē www.nematerialakultura.lv

Komentēt (1)
Jāņi jau tepat aiz stūra!

Laiks atkārtot līgotnes un piedalīties kādā prasmju darbnīcā, kur var apgūt ne tikai dziesmas un Jāņu tradīcijas, bet arī vainagu pīšanu, siera siešana un citas svarīgas lietas. Seko Latvijas Folkloras biedrības Facebook lapai, kur publicēsim visus jaunumus un notikumus!

Kroņa danči tiešsaistē Komentēt
Jau gadu danču pasākumi tiek rīkoti arī tiešsaistē. Kroņa danči ieguvuši sevišķu piekrišanu tāpēc 28.05. visi aicināti pievienoties dancošanai! Šoreiz, sadarbībā ar Siguldas DEVONS un muzikantiem no Rīgas līdz Krapei, ar paraugpāri un balles atmosfēru!

Tiekamies ŠEIT tiešsaistē! 

Folkloras balvas "Austras koks" 2020 pasniegšanas pirmizrāde Komentēt

Folkloras balvas "Austras koks" 2020 pasniegšana Komentēt

Starptautiskais masku tradīciju festivāls 2021 Komentēt
20.februāra konferences programma:

Konference skatāma šeit: 


https://fb.watch/3MGcO4OMAv/

12:00 – 12:30 - Jekaterina Anastasova “Ziemas maskošanās spēles Bulgārijā (kukeri)”.

12:30 – 13:00 - Tatjana Minnijahmetova “Maskošanās udmurtu kalendārajās ieražās: simbolika un semantika”.

13:00 – 13:30 - Alena Ļeškeviča “Maskošanās baltkrievu kāzu ieražās. Paralēles ar kalendārajām ieražām”.

13:30 – 14:00 - Aīda Rancāne “Čigāni – svešie un savējie: nozīmju migrācija”. Konferences valoda – latviešu, krievu.

KALENDĀRS
DIEVAM, DABAI, ATELPAI- 2024





 

Latvijas Folkloras biedrība sociālajos medijos
 
ZIEDU MĒNESIS