Ik rudeni pienāk tāds brīdis, kad top skaidrs - vasara šimbrīžam prom. Dienas jau sarukušas īsākas par naktīm, tumsas laika arvien vairāk. Pienācis laiks novērtēt un izrādīt gada devumu. Visās malās notiek Rudenāju svētīšana - ar lielākiem un mazākiem godiem, ar kuplākiem un rāmākiem rudens tirgiem un tirdziņiem. Ir klāt tradicionālais Rudens Ražas svētku laiks arī Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā. Kā pastāstīja, muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Igors Ziemelis, šogad Rudens Ražas svētki muzejā norisināsies svētdien 27.septembrī no plkst. 10:00 līdz 16:00. Būs gan ražas tirdziņš, gan kulšanas darbu demonstrējumi, gan ķirbju zupas duelis, gan iespēja baudīt daudzveidīgu folkloras kopu sniegumu. 

Rīgas Latviešu biedrībā, Merķeļa ielā 13, 2015. gada 26. septembrī, Somugru tautu kultūras svētki.

Zelta zālē, 10.00 notiks Somugru tautu festivāla svinīga atklāšana, kur piedalīsies goda viesi, Somugru tautu valstu vēstnieki Latvijā, tad sekos priekšlasījumi - lektori no Ungārijas Jānošs Pustai (Pusztay János), Rietumungārijas Universitāte, Kata Kubīņi (Kubínyi Kata), Etveša Lorānda Universitāte, no Somijas Riho Grintāls (Riho Grünthal) Helsinku universitāte, no Igaunijas Marju Keivupū (Marju Kõivupuu) Tallinas universitāte, no Latvijas Janīna Kursīte - Pakule, Latvijas Universitāte, kā arī lektori no B/O Fenno - Ugria (Igaunija) - Svetlana Karma, udmurtu etnoloģe, Olivers Lode (Oliver Loode), UNPFII direktora vietnieks, Boglārka Janurika (Boglárka Janurik), ungāru valodas un kultūras lektore, Ņikita Djačkovs (Nikita Djachkov), ižoru etnogrāfs, Dmitrijs Haraka-Zaicevs (Dmitri Harakka-Zaitsev), ižoru kopienas "Sojkula" pārstāvis, Taisto Raudalainens (Taisto Raudalainen), Ingrijas somu izcelsmes folklorists, Leanne Barbo, igauņu etnomuzikoloģe, Elvi Nasara (Elvi Nassar), setu izcelsmes etnogrāfe, Nikolajs Kuzņecovs, komiešu valodnieks, Tatjana Alibina (Tatiana Alybina), mariešu folkloriste, Anna Mišina, mariešu folkloriste un etnogrāfe Indra Čekstere no Latvijas.

No 25.septembra līdz 27.septembrim Rundāles novadā norisināsies ceturtais Zemgales stāstnieku festivāls “Gāž podus Rundālē!”. "Festivāla programma veidota tā, lai šo trīs dienu laikā stāstniekiem un interesentiem būtu laiks mācībām un pieredzes nodošanai, stāstu stāstīšanai par latvietim tik nozīmīgo, pat svēto dzīvnieku - Zirgu, radošajām nodarbībām, rotaļām, folkloras kopu izdziedāto dziesmu un deju pavadījumā,” par festivāla norisi stāsta Aelita Ramane, Zemgales stāstnieku festivāla “Gāž podus Rundālē!” organizētāja, Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja.
 

Katlakalna III Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI notiks no 25.-27.septembrim Katlakalnā, Ķekavā un Rīgā. 

RUDENĀJI ieskanēsies piektdienas, 25.septembra, vakarā. Plkst. 18.00 ar dūdu, bungu un tauru skaņām, ar uguņu gaismām, dziesmām un uzrunām atklāsim festivālu pie Katlakalna Tautas nama. Tad dosimies spilgtā un skanīgā Lāpu gājienā uz Sauliešu pilskalnu, kur kursim Rudenāju ugunskuru, ziedosim mūsu nestās veltes un ziedus pateicībā par vasaras devumu. Iejutīsimies un radīsim, atcerēsimies un atkārtosim sen notikušās un no jauna atradītās, atcerētās rituālās rotaļas, spēles, dziesmas un dejas. Baudīsim Rudenāju goda mielastu.

Uģis Treide, Vīru kopas VILKI dalībnieks

Mēs ar vīru kopu "Vilki” strādājam pie jauna, citāda latviešu karavīru dziesmu albumu "Cīņai sveiks” un šobrīd esam uzsākuši sabiedrības finansējuma vākšanu, lai var ētu to izdot vēl pirms valsts svētkiem. 

Albumā tiks iekļautas 12 populārākās no “Vilku” izpildītajām latviešu karavīru dziesmām - sākot ar seno karavīru folkloru, strēlnieku, brīvības cīnītāju, leģionāru, nacionālo partizānu dziesmām un vienu dziesmu, kura atspoguļo mūsdienu karavīra dienestu misiju rajonos.

Redzot, ka jauniešiem interesē senās karavīru dziesmas, mēs nolēmām tām piešķirt jaunu spēku - vēl nedzirdētu skanējumu dziesmām dod mūziķi un grupas, ko esam piesaistījuši: “Skyforger”, “Iļģi”, “Zig zag”, Auļi, Artūrs Uškāns, Jānis Bukums, Aigars Grāvers un citi.
 

Ernests Spīčs *

Mūsu valodas jēdziens, kas ietverts čukstošajā vārdā “čūska”, ir pasaules radīšanas mīta pamatā un ir tik sens kā pasaule. Tas ir ļoti ietilpīgs jēdziens un skar tik dziļus zemapziņas slāņus. Pat slavenais rumāņu reliģiju pētnieks Mirča Eliade ir dabūjis nopūlēties, lai uzrakstītu savu slaveno lugu “Čūska” (rum., Serpele), ko veiksmīgi iestudēja režisora V.Kairiša komanda Jaunajā Rīgas teātrī un kurā bija gods piedalīties arī šo rindu autoram. Tas ienāca prātā, kad ieraudzīju festivāla "Baltica" afišā, ka Koka Rīgas centrā, kas atrodas Krāsotāju ielā, būs izrāde “Čūsku vārdi”. Nolēmu aiziet un nenožēloju. Pat vēl vairāk! Esmu sajūsmināts un gribu padalīties savā sajūsmā ar citiem.

Šogad ir atkal Latvijas gads Starptautiskajā folkloras festivālā BALTICA. Tās laiks ir 16.-19.jūlijs. Šī gada tēma - Mantojums un īpašā vieta Latgale. Tradicionālajām vietām, kur ikreiz notiek vairāki folkloras sarīkojumi un norises Balticas festivālu laikā, Rīgai un Turaidai, pievienojusies ne tikai Rēzekne un Rēzeknes novada pagasti, bet vēl vairākas vietas, kas varbūt nemaz nav ar Latgali tieši saistītas, tomēr - skaidri zināms, ka latgaļi ir visur, tālab arī Latvijas Latgales Baltica pārskanēs teju visu Latviju. Tradicionālās dziedāšana, muzicēšana, danči un stāsti būs sastopami arī Siguldā, Lielvārdē, Dikļos, Aizkrauklē, Cēsīs, Viļakā, Līvānos, Talsos, Dobelē. Visiem BALTICAs pasākumu un norišu apmeklētājiem būs iespēja baudīt ne tikai vietējo, Latvijas folkloras kopu un kaimiņvalstu - Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas viesu uzstāšanos, bet arī plašas iespējas iepazīt tālāku zemju un tautu folkloru un tradīcijas. Būs dziedātāji, muzikanti, dejotāji un stāstnieki arī no Portugāles, Gruzijas, Norvēģijas, Īrijas, Ukrainas, Polijas un Spānijas.  

Kur, māmiņa, tu tecēsi
Ar uguns vāceliti?
-Veļu māte aizmiguse,
Uguntiņa izdzisuse.

Teksts: Gunta Saule
Foto: Aldis Jonikāns 

Jau gadus desmit sena vēsture ir Jāņu ielīgošanai Rīgas viducī, Bastejkalnā. Kopā sabrauc vairākas Rīgas un tuvākās apkārtnes folkloras kopas, lai dalītos savās zināšanas, pieredzē, dziesmās, rotaļās - Jāņu svinēšanas prasmēs. Bastejkalns smaržo madarās, kalmēs, papardēs. Nāk meitas pīt vainagus un vītnes. Un ierāda šīs senās prasmes arī Rīgas ļaudīm un viesiem, kas šo Jāņu ielīgošanas laiku jau ir paguvuši iemīļot un allaž aizrautīgi spieto ap Jāņu zāļu vāliem, pašiem Jāņa bērniem, līgotājiem, rotaļu un danču vedējiem. Arī pašiem ielīgošanas meistariem - vainagu vijējiem, siera sējējiem, Jāņu kalna iekārtotājiem, dziedātājiem, muzikantiem šis ir iepriecinošs laiks - ir līksmi svētīt svētkus pašiem savā pulkā un ir līksma dāvināšanas sajūta, nesot pieredzi un svētku garšu pilsētniekiem, kas varbūt tieši šādu norišu iedvesmoti reiz ķersies paši pie savu Jāņu rīkošanas un svētīšanas.

Šai reizē Jāņu ielīgošanu Rīgas Bastejkalnā kuplināja Rīgas GRODI, GARATAKA, BUDĒĻI, SKANDINIEKI, KRULLA, CIGUZIS, SAVIEŠI, VILCENES, VILKAČI, BERENDEJKA, DANDARI, Rīgas danču klubs, Katlakalna RĀMUPE, Mālpils MĀLIS.

Svētkus rīkoja Latvijas Folkloras biedrība ar Rīgas domes atbalstu

2015. gada 18. jūnijā, ceturtdien plkst. 18.00 – 21.00

2015.gada 18.jūnijā Bastejkalns pārtaps vienā lielā sētā un visi svētku dalībnieki un apmeklētāji taps par vienu kuplu saimi, kas gatavojas Jāņu ielīgošanai. Tiks pīti vainagi un ozollapu vītnes, dziedātas līgotnes, iekārtota ugunskura vieta, gatavotas lāpas, plostiņi un ugunsrats, siets siers, iets rotaļās un dancots… Kā jau īstā lauku sētā pienākas! Folkloras kopu ļaudis dalīsies savās zināšanās un pieredzē Jāņu svinēšanā un gatavošanās svētkiem. 

Piedalās – GRODI, GARATAKA, BUDĒĻI, SKANDINIEKI, KRULLA, CIGUZIS, SAVIEŠI, VILCENES, VILKAČI, BERENDEJKA, DANDARI, Rīgas danču klubs, Katlakalna RĀMUPE, Mālpils MĀLIS.

Jāņu ielīgošanu Bastejkalnā ar Rīgas domes atbalstu rīko Latvijas Folkloras biedrība.
Informācija: www.folklorasbiedriba.lv
e-pasts
Jelena Jekimova 28363035
Andris Kapusts 26063277