STARPTAUTISKAIS MASKU TRADĪCIJU FESTIVĀLS

norisināsies 2019.gada 16.-17.februārī Ventspils novadā

Starptautiskais masku tradīciju festivāls fb
 

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA
 


CIOFF Latvijas Nacionālā sekcija

Gaviles
Aicina iegavilēt VII Latvijas postfolkloras festivālu “Gaviles”! Komentēt (4)

Pirms postfolkloras festivāla “Gaviles” galvenā koncerta, visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt bezmaksas iegavilēšanas koncertus.

Improvizācijas meistarklase ar Danu Indāni, kā arī koncerts ar grupām "Balssbalss" un "Jāņoga" - 23. martā “Kalnciema kvartālā”; koncerts ar grupām “Teikas muzikanti“ un “Skandi“ - 28.martā, Alus darbnīcā “Labietis”. 

25. oktobris
Gunta Saule
, 25.10.2018
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Lielās dienas sagaidīšanu Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz pavasarīgu Lielās dienas sagaidīšanu 18. martā no 12.00 līdz 16.00. 

18. marts, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!” Komentēt

Šo svētdien, 18. martā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” filiāles pagalmā Ieriķu ielā 43A notiks Lielās dienas sagaidīšanas svētki “Spīdi nu, saulīte!”. Ieeja pasākumā bez maksas.
 

18. marts, 11:00
Rīga, Ritums (filiāle Ieriķu ielā 43)
Gunta Saule
, 18.03.2018
lasīt vairāk
Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums Komentēt (1)

Pirmais Latvijas postfolkloras festivāla Gaviles iegavilēšanas pasākums – 16.martā plkst. 19.00, kafejnīcā Spiikiizi!

Sarunas par postfolkloru ar etnomūziķi Ēriku Zepu. Uzstāsies postfolkloras grupa Daba San!

16. marts, 19:00
Kafejnīca Spiikiizi
Gunta Saule
, 16.03.2018
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ METEŅA SVINĪBĀM Komentēt
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12:00 līdz 16:00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
11. februāris, 12:00
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 11.02.2018
lasīt vairāk
Postfolkloras festivāls GAVILES izsludina pieteikšanos grupām! Komentēt (1)
Ja esat mūziķi, kas izpilda tradicionālo mūziku mūsdienīgā veidā, tad aicinām jūs pieteikties dalībai festivālā "Gaviles"!
Jau VII gadu Spīķeru koncertzālē 6.aprīlī norisināsies postfolkloras festivāls "Gaviles" ar šī gada tēmu - "Pa Saulei" .
16. janvāris, 23:32
Spīķeru koncertzāle
Gunta Saule
, 16.01.2018
lasīt vairāk
Grupa DABA SAN aicina uz muzikālu Ziemassvētku stāstu PUZURPASAKA Komentēt

Postfolkloras grupa "Daba San" aicina uz "Puzurpasaku" -  muzikālu un latvisku Ziemassvētku stāstu ģimenēm. Koncerts notiks otrdien, 19. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē (Kaļķu ielā 1).

 

19. decembris, 19:00
RTU Mazā zāle
Gunta Saule
, 19.12.2017
lasīt vairāk
BRĪVDABAS MUZEJS IELŪDZ UZ ZIEMAS SAULGRIEŽU SVINĪBĀM UN BLUĶA VAKARU Komentēt (1)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz līksmām Ziemas saulgriežu svinībām un Bluķa vakaru 17. decembrī no 13:00 līdz 17:00. Svinību viesiem būs iespēja izzināt sezonālas tradīcijas, piedalīties bluķa vilkšanā un radošajās darbnīcās, dziedāt, dejot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām, kā arī nobaudīt karstu tēju un Ziemassvētku garšas pie ziemīga ugunskura.

17. decembris
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs
Gunta Saule
, 17.12.2017
lasīt vairāk
Brīvdabas muzejs aicina uz Mārtiņa dienas svinībām Komentēt

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz Mārtiņa dienas svinībām 12. novembrī no 12:00 līdz 16:00. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem būs iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.

12. novembris, 12:00
Gunta Saule
, 12.11.2017
lasīt vairāk
Tradicionālās dziedāšanas Atklātā meistarklase Komentēt (1)

Sestdien un svētdien Viļakas novada Upītē notiks tradicionālās dziedāšanas meistarklases, kuras vadīs etnomuzikoloģe Zane Šmite. Svētdien, 22. oktobrī, 14.00 uz atklāto meistarklasi aicināts ikviens interesents.

22. oktobris, 14:00
Upīte
Gunta Saule
, 22.10.2017
lasīt vairāk
Raksti, pārdomas, analītika RSS
30. janvāris, 15:21
Latviešu tradicionālās bases izgatavošanas rokasgrāmata Komentēt

Izdota “Latviešu tradicionālās bases izgatavošanas rokasgrāmata”.

Autors Varis Auziņš.

Izdota 2015. gada 30. janvārī.


Grāmata ir paredzēta kā norādījumu un padomu apkopojums, lai jebkurš, kam ir elementāras iemaņas darbā ar amatieru kokapstrādes darbarīkiem, varētu izgatavot latviešu tradicionālo trīs stīgu basi un tās lociņu. Rokasgrāmatā secīgi ilustrēti 30 soļi, kā to izdarīt mājas apstākļos pašrocīgi, izmantojot tikai viegli pieejamus izejmateriālus un amatieru instrumentus. 

Grāmatu e-grāmatas formātā var lejupielādēt no saites “Latviešu tradicionālās bases izgatavošanas rokasgrāmata” vai mājas lapas sadaļā “Grāmatas”

4. janvāris, 20:36
Donāts Vucins – ne tikai kokļu meistars Komentēt

Māra Vucina-Bērziņa, etnomuzikoloģijas studente

Donāts Vucins (1934–1999) pazīstams kā viens no labākajiem kokļu meistariem Latvijā. Lai arī meistara vairāk nekā desmit gadu nav šajā saulē, tomēr vēl aizvien interese par viņa koklēm ir dzīva. 

Donāta Vucina dzimtā puse bija Rāznas pagasta Dukstagals, kur aizritēja nemaz ne tik laimīgā bērnība. Padomju varai iestājoties, Donāta tēvs, kas bija pagasta priekšnieks, tika nošauts, bet mātei ar bērniem pieteikts izsūtījums uz Sibīriju. Mātei ar pieciem bērniem regulāri nācās slēpties, līdz draudi norima. Pamata izglītību tēvs ieguva tuvākajā skolā 9 km no mājām un vēlāk viņš iestājās Rēzeknes elektriķu skolā. Kādu laiku arī strādāja par elektriķi, līdz tika iesaukts Padomju Armijā. 

19. oktobris, 19:30
Trīsstīgu base Latvijā Komentēt


Rīgas folkloras kopas "Garataka" dalībnieks VARIS AUZIŅŠ pabeidzis rekonstruēt jeb izgatavot no jauna latviešu tradicionālo trīs stīgu basi.

Visas bases detaļas ir izgatavotas no koka un darbi veikti pašrocīgi mājas apstākļos. Turklāt, izdevies tradicionālā veidā izgatavot arī stīgas no cūku zarnām, kuras nodrošina stīgu skaņojumu un bases skanējumu gan ar, gan bez lociņa.

Fotogrāfijas un video ieskatam mājas lapā - http://basites.wordpress.com/foto/ un http://basites.wordpress.com/video/ 

Bases rekonstruēšana ir daļa no plašāka pētījuma par latviešu tradicionālajām basēm. Plašāku informāciju par tām var iegūt brīvi lejupielādējot e-grāmatas: http://basites.wordpress.com/e-gramata/


Fotoattēlā basītes spēle kopas "Garataka" mēģinājumā: aut. fotomākslinieks Jordi NN

17. jūnijs, 23:18
Par kopā sanākšanu Komentēt

Rita Mičule, Jēkabpils folkloras kopas RIESTAVA vadītāja

Pārbrauc mājās un domā: "Nu atkal kaut kas tā kā pietrūkst, tā kā nevari noķet to jauko sajūtu, tā kā kaut kā žēl, tā kas vairs nav.... " Tā es vienmēr sajūtos pēc kārtējiem folkloristu saietiem, un nu jau pāris gadus mēģinu saprast, kāpēc mani nomoka tāda dīvaina sajūta, ko grūti vārdos noformulēt. Cilvēki skaisti dzied, skaisti spēlē, visiem ir grezni tērpi, saule spīd, lietus līst, debesis tās pašas....Bet nu viss kaut kā pilnīgi citādāk. Pēc sarunas ar dēlu, kurš teju folkloras atmodas laikā dzimis un audzis, kopš autiņiem visur līdzi bijis, sapratu, ka arī viņš vairs nesajūtas tāpat kā gadus atpakaļ.

4. novembris, 10:12
E-grāmata ”Tradicionālās bases Latvijā” Komentēt

2013.gada 1.novembrī tiek izdota e-grāmata ”Tradicionālās bases Latvijā”.

Priekšvārdu veltījuši etnomuzikologi Anda Beitāne un Ilmārs Pumpurs.

Anda Beitāne, etnomuzikoloģe:


“Tradicionālās mūzikas instrumentu dokumentācija un izpēte ir būtiska joma ikvienas kultūras apzināšanā. Vienlaikus tas ir arī kultūras reprezentācijas instruments, kas Latvijas gadījumā līdz šim vēl aizvien nav pietiekami izmantots. Vara Auziņa pētījums ne tikai aktualizē latviešu tradicionālā instrumentārija apzināšanu un pētniecību. Tas nāk klajā ar zinātniski pamatotu, pamatīgu un augstvērtīgu sniegumu, piedāvājot labi sagatavotu augsni tālākai pētniecībai.” 

2. oktobris, 02:20
Elfi Sverdrupa. Balss pavēlniece no Ziemeļu zemes Norvēģijas Komentēt (1)
Foto: Andris Štāls

Gunta Saule, Līga Volfa, Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

Kad es saviem domubiedriem, kas saistīti ar norvēģu valodu, kultūru, literatūru sacīju, ka Elfi Sverdrupa (Elfi Sverdrup) brauks uz Latviju, uz Katlakalna 2.Starptautisko folkloras festivālu RUDENĀJI,  viņi priecājās un vēstīja – tas gan ir jauki, viņa ir no tik brīnišķīgas dzimtas, no kultūras un literatūras pasaules nākoša būtne.


Un tā arī ir – Elfi ir māksliniece. Viņa pazīst arī auseklīšus un iedarina tos savos tērpa rotājumos, - tie sildīja viņas plecus arī šī festivāla laikā. Un viņa ir arī dziedātāja, daudzu tradicionālo norvēģu dziesmu un dziedāšanas veidu pazinēja. Cilvēks ar dziļu un īpašu attieksmi pret visu, ko dara. Izveidojusi tīmekļa vietni, kuŗā rodamas ziņas gan par viņu pašu, gan par viņas tēva, dzejnieka Haralda Sverdrupa, dzīves un daiļrades ceļiem. Elfi arī iedvesmojoši runā sava tēva dzeju.

Tas, ka Elfi atbrauca uz RUDENĀJIEM, joprojām ir maziņš, bet košs brīnums. Kārtējais apliecinājums tam, ka sapņi piepildās - reizēm viegli un skaisti.

18. septembris, 18:18
Pārdomas par tradicionālo kultūru Komentēt

Foto no portāla StarsMarika Zeimule, Tradicionālās kultūras centra "Latgaļu sāta" vadītāja

Valdība šovasar lēmusi, ka izglītības iestādēm turpmāk būs ļauts organizēt mācību procesu atbilstoši savām attīstības plāna prioritātēm. Skolas ar humanitāro vai sociālā virziena pamatizglītības programmu varēs noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no konkrētās jomas mācību priekšmetiem.

Vietā jautājums – kāda loma iedalīta tradicionālās kultūras apguvei, jo nepietiek ar to, ka publiski uzsveram tradicionālās kultūras izzināšanas nozīmīgumu skolās, ja izglītības dokumentos nav konkretizēti specifiski tradicionālās kultūras satura jautājumi, kas tieši bērniem būtu jāmāca.
 

31. jūlijs, 17:45
No" Laimas muzykantiem" līdz "Vabaļim" Komentēt (1)

Gunta Saule

Vabolē ar Katlakalna RĀMUPES folkloras kopu viesojāmies savas ikgadējās Vasaras skolas laikā. Un iepazinām jaukus ļaudis. Jau vairākus gadus tieši 26.jūlijā Vaboles Kultūras namā notiek Annas dienas svinības. Kopā sanāk VABAĻIS kopas sievas, tiek aicinātas arī visas pagasta Annas, līdz nesot krāšņāko ziedu pušķi no pašu puķu dārza un kādu no sastāvdaļām Annas dienas kopīgajiem salātiem. Sanestos ziedus liek vāzēs un krāšņi izkārto svinību dalībniekus priecinošā izstādē, bet salātu sastāvdaļas tiek sakapātas un iejauktas kopējā salātu traukā: katru gadu tie sanāk īpaši, neatkārtojami. Iepriekš netiekot sarunāts, kuŗa ko nesīs – katra atnes kaut ko tāpat un tomēr, - vēl ne reizes nav bijis tā, ka visas atnestu kaut ko vienu. Ikreiz tie ir raibi un daudzveidīgi salāti.


Te, Annas dienā sastapām arī Artūru Uškānu, Vaboles Etnogrāfiskā ansambļa vadītāju un man bija liels prieks parunāties ar Artūru par folkloru, Tradīciju, pasaules uzskatiem, Latgali un vienkārši tāpat – par dzīvi.

Kā tu kā latgalietis jūties šeit?

Kā jau šodien manījāt, - es neesmu šai kopā un nedziedu šai kopā. Un es nevaru ar viņām kopā uzstāties, jo mana dzimtā puse ir citur, pie Rāznas ezera. Otrkārt, man ir muzikālā izglītība, tāpēc es etnogrāfiskā ansamblī neiederos. Etnogrāfiskais ansamblis nozīmē  no noteiktā vietā dzīvojošas ģimenes, dzimtas, no vecākiem un vecvecākiem pārmantotu tradīciju, atšķirībā no folkloras kopām, kuŗu izvelētais repertuārs var būt krietni plašāks.

17. jūlijs, 18:09
Kukulis, abrkasītis, doniņa, rika, Peko....atkal Igauņu zemē Komentēt

Indra Čekstere, etnogrāfe

Pēc Jāņiem šogad posos atkal uz igauņu zemi, kur notika starptautiska zinātniska konference "Lauksaimniecības un lauku dzīves muzeji kā lauku mantojuma saglabātāji un to loma internacionālā tūrisma attīstībā". Tika spriests par pasaules lauksaimniecības muzeju asociācijas dalībnieku darba formu pilnveidošanu, kā arī tika ievēlēts jauns prezidents. Par to kļuva Igaunijas Lauksaimniecības muzeja direktore Merli Sild. Igaunijai tas noteikti ir ieguvums.Konferences ietvaros Igaunijas Lauksaimniecības muzejs svinēja arī 45 gadu jubileju.

24. maijs, 00:02
Vai Vasarassvētku noslēpums atminēts? Komentēt (4)

Aīda Rancāne
 
No bērnības Vasarassvētki atmiņā man palikuši vairāk saistībā ar vecāsmātes mudinājumu sakopt māju un sanest istabā maigi zaļos bērzu zarus. Pa kādam jaunam bērziņam toreiz tika  iesprausts pie katras gultas gala vai istabas kaktā. Pēcāk izkaltētos bērzus lika siena šķūnī apakš siena blāķa, lai siens labi stāv un nepelē. Nekādas citas izdarības atmiņā nav palikušas, vien senču kapu apmeklējums, jaukā noskaņa cilvēku sirdīs un prieks par zaļojošo dabu.

SALA MĒNESIS

Kas skaneja, kas žvadzeja
Avotiņa lejiņâ?
Mārtiņš savus kumeliņus
Iemavôs žvadzinaja.

(Dainu skapis, 30214-0, Rīgas apriņķa Annas muiža)

>>><><<<